Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierakstā Telegram pavēstīja, ka naktī uz ceturtdienu Krievija raidījusi pa Ukrainas energoinfrastruktūru 100 trieciendronu un 90 raķešu. Atsevišķos triecienos krievi izmantojuši raķetes Kalibr, kas aprīkotas ar kasešu munīciju. "Šī pret civilo infrastruktūru izmantotā kasešu munīcija ievērojami apgrūtina mūsu glābēju un energosektora darbinieku centienus novērst triecienu sekas. Šī ir Krievijas teroristiskās taktikas nelietīga eskalācija," rakstīja V. Zelenskis.
Ukrainas Gaisa spēki pavēstīja, ka uzbrukuma laikā notriektas 79 pretinieka raidītas raķetes un 35 trieciendroni. 62 droni pazuduši no radaru ekrāniem.
Reuters ziņo, ka šis ir bijis otrais lielais Krievijas uzbrukums Ukrainas energoinfrastruktūrai šajā mēnesī. Kopš marta kopā tādu jau bijis 11. Šajos triecienos Ukraina jau zaudējusi ap pusi energoģenerēšanas jaudas, nodarīti postījumi elektroenerģijas piegādes tīkliem, un iedzīvotājiem bieži nākas pieredzēt elektrības piegādes pārtraukumus. Šie uzbrukumi ir vērsti uz to, lai apstiprinātu bažas par problēmām, ko kritiskajai infrastruktūrai var radīt elektroenerģijas piegādes traucējumi ziemā, kad Ukrainā iestājas sals.
V. Putins vakar vizītes laikā Kazahstānā arī paziņoja, ka Krievija tagad saražojot 10 reižu vairāk raķešu nekā visas NATO valstis kopā un 2025. gadā tāla darbības rādiusa raķešu ražošanas apjoms pieaugšot par 25%. Krievijai esot gatavas izmantošanai vēl vairākas raķešu sistēmas, kas ir līdzīgas pagājušajā nedēļā triecienam pa Ukrainu izmantotajai Orešņik. Viņš arī draudēja, ka Orešņik masīva izmantošana vienā triecienā jaudas ziņā būšot salīdzināma ar kodolieroču izmantošanu.