Liela neskaidrība par Itālijas nākotni

Kāds itālologs raksta, kā Itālija no izteikti eirofīliskas valsts ir kļuvusi par izteikti eiroskeptisku. Kādreiz atbalsts Eiropas Savienībai Itālijā bija lielākais ES, bet 1990.gados viss sāka mainīties. Pirmais trieciens bija Māstrihtas līgums, Māstrihtas kritēriji sadurās ar itāļu ierasto dzīvesveidu. Tas, ko viņi bija ieraduši darīt agrāk, tagad bija aizliegts. Nākamais trieciens ir 2008.gada krīze - dalībvalstīm atstātās ierobežotās tiesības nebija pietiekamas, lai stātos pretī krīzei. Un tagad vēl banku krīze un imigrācijas krīze. ES liedz atrisināt banku krīzi ierastā veidā un liedz nepieļaut imigrantu iekļūšanu Itālijā. Ja banku krīzi risina ES stilā, tad miljoni pensionāru zaudēs lielu, varbūt pat lielāko daļu no uzkrājumiem, jo tie tradicionāli ir ieguldīti banku obligācijās, bet obligāciju glābšanu ES neparedz. ES neļauj imigrantu neielaišanu valstī, bet arī tos neņem pie sevis. Itālija ir pārplūdināta. Problēma nav neatrisināta, bet tiek radīta vēl viena.