Lietuvas laikraksta Lietuvos rytas galvenā redaktora vietnieks Marus Laurinavičs Dienai pauž, ka tas ir skaidrojams ar Viļņā valdošās poļu partijas aktīvo propagandu, kas saasina minoritātes tiesību jautājumus.
Lietuvas poļu pretreakciju uz šogad pieņemto Izglītības likumu, kas paredz mazākumtautību skolās ieviest noteiktus priekšmetus lietuviešu valodā, ir radījusi tās pārstāvētā partija, nevis pati kopiena, uzskata M. Laurinavičs. Poļu kopiena esot norūpējusies tieši par likuma pārejas periodu, kas beidzas 2013. gadā. Tas nozīmē, ka pēc diviem gadiem lietuviešiem un mazākumtautību skolu beidzējiem būs jākārto vienāds valsts valodas eksāmens. "Kopienu uztrauc tikai šis pārejas periods. Bet tagad tas ir politisks jautājums, un tiek virzītas citas prasības," situāciju klāsta žurnālists.
Pēc viņa stāstītā var secināt, ka ar trim vietām parlamentā pārstāvētās poļu partijas Lietuvos lenkų rinkimų akcija, kurai ir liels vēlētāju atbalsts poļu apdzīvotajās pašvaldības, rīcībā manāma zināma līdzība ar Saskaņas centru (SC). Poļu partija, līdzīgi kā SC, kas pēc vēlēšanām notikušajā piketā pret tā neņemšanu valdībā piketētājus uz norises vietu nogādāja centralizēti, dalībniekus uz mītiņu par poļu tiesībām veda ar autobusiem.