Runa ir par valstīm, kas līdz šim sankcijas pret Krieviju nebija atbalstījušas un uz kurām Krievijas atbildes sankcijas līdz ar to arī nav attiecinātas.
"Es lūgtu Lauksaimniecības ministriju un valdības aparātu līdz galam noskaidrot šo jautājumu un nepieciešamības gadījumā sagatavot lūgumu valdībai par izmaiņām tajos aktos, kurus mēs pieņēmām, un priekšlikumus prezidenta rīkojuma papildināšanai," sacīja premjers.
Tiesa gan, valstis, par kurām ir runa, Medvedevs neuzskaitīja.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība (ES) paziņoja, ka septiņas valstis - Melnkalne, Albānija, Islande, Norvēģija, Lihtenšteina, Ukraina un Gruzija - apstiprinājušas ES Padomei savus lēmumus pagarināt līdz 2016.gada 23.jūnijam savu līdzdalību sankcijās pret okupēto Krimu.
Atskaitot Gruziju, pārējās sešas valstis pievienojušās ES 22.jūlija lēmumam, ar kuru Krievijai noteiktās ES sankcijas pagarinātas līdz 2016.gada 31.janvārim.
Melnkalne un Albānija ir ES kandidātvalstis. Islande, Norvēģija un Lihtenšteina ietilpst Eiropas Brīvās tirdzniecības zonā.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Savukārt vēlāk Krievija ieviesa pārtikas produktu importa embargo pret valstīm, kas tai noteikušas sankcijas.