Vācijas vēstnieku sanāksmē Mercs norādīja, ka valsts ikdienu pieredz arvien intensīvākus Krievijas hibrīdos uzbrukumus, kam cita starpā tiek pakļauta arī infrastruktūra.
Kanclers arī norādīja uz krievu provokācijām Ziemeļu un Baltijas jūrā.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Vācija bijusi otrs lielākais militārās palīdzības piegādātājs Kijivai aiz ASV, un Berlīne bažījas par krievu organizētiem sabotāžas aktiem.
Ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas vēlmi mazināt savu ieguldījumu Eiropas drošības uzturēšanā, Mercs pieliek pūles, lai stiprinātu Vācijas aizsardzības spējas, un izvirzījis mērķi padarīt Bundesvēru par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā.
"Mums ir vēsturiski uzdevumi," uzsvēra Mercs, norādot, ka jāveido "jauna drošības arhitektūra, kas pastāvēs vairākas nākamās desmitgades".
Pašreizējā liberālā pasaules kārtība ir pakļauta spiedienam no dažādām pusēm, tajā skaitā no pašu Rietumu politiskās sistēmas iekšienes, piebilda kanclers.
Viņš atzina, ka sācies konflikts starp dažādām sistēmā, kurā, no vienas puses, iesaistītas liberālās demokrātijas, bet no otras - autokrātijas.