Nodedzināts bēgļu centrs pie Berlīnes

Eiropas tautas sak cinities par savu eksistenci,kuru apdraud islamistu ordas.

Kā lai savādāk vietējie iedzīvotāji karotu pret bēgļiem- tikai nodedzinot centru. Pat vācieši pret bēgļiem, jo visiem tas jau ir apriebies. Kāpēc mums jācies citu dēļ. Latvija bez bēgļiem.

Cienu ricibas cilvekus.Malaci!

Tiko tv trīs braši islama valsts kaujinieki no Dagestānas Sīrijā krieviski muldēja par karu sīrijā. Kā var sīrieši brīvi runāt krieviski,tas mūsu pļūtīzeriem jautājumus nerada.

Tā būs visur. Kaŗtībai vienreiz jābūt.

1. Tie esot cilvēki, kas bēg no kara posta. Apskatoties video un foto reportāžas, redzams, ka bērnu un sieviešu šo cilvēku vidū procentuāli ir robežās no „maz” līdz „nemaz”. Piemēram, kadros par Lamanša tuneļa un transporta ieņemšanu bērnu un sieviešu nav vispār. Uzziņai: Vienā Sīrijā 0 – 14 gadu vecumā ir 35% iedzīvotāju (4 miljoni vīriešu un 3,8 miljoni sieviešu), 15-64 gadu vecumā ir 61% valsts iedzīvotāju: 6,9 miljoni vīriešu un 6,7 miljoni sieviešu. Bet reportāžās ir redzami tikai jauni vīrieši. Turklāt šie cilvēki nez kāpēc bēg tālāk arī no „kara izpostītās” Francijas uz Lielbritāniju. 2. „Bēgļu” būs tikai 250. Retrospektīvi lasāmās ziņas par 60-70 bēgļiem, vēlāk jau par 250, un bēgļu sadalīšana starp dalībvalstīm pēc „kvotu” principa (izņemot dalībvalstis, kas atsakās tos uzņemt) liecina, ka Latvijā lēmumus nepieņem, tikai tos apkalpo un izpilda. Turklāt Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varēt būt jāuzņem 737 bēgļi. Veidojas arī Jaunāfrikas iezīmes: „Visiem, kam patvērums nepieciešams, būtu jāvar to rast Eiropā.” No Sīrijas vien 2014. gadā izceļoja 4 miljoni bēgļu. 2015. gada jūlijā (vienā mēnesī) vien Eiropā iekļuvuši 110 000 „bēgļu”. Nelikumīgi. Pēc ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) datiem, 2014. gada vidū bēgļu skaits pasaulē bija lēšams apt. 13 000 000, ar pieaugošu tendenci. Aģentūra redz trīs iespējamos risinājumus: repatriācija, integrēšana vai pārvietošana. Saskaņā ar EK Direktīvu 2003/86/EK, „ģimenes atkalapvienošanās visos gadījumos attiecas uz kodolģimenes locekļiem, t.i., uz laulāto un nepilngadīgiem bērniem, tomēr dalībvalstīm ir tiesības lemt, vai tās atļauj ģimenes atkalapvienošanos attiecībā uz radiniekiem augšupējā līnijā – pilngadīgi neprecējušies bērni, neprecējušies partneri, kā arī reģistrēti partneri poligāmu laulību gadījumā, nākamā laulātā vai apgādnieka nepilngadīgi bērni.” Savukārt MK Noteikumi Nr. 74 (26.01.2010.) paredz, ka „bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas” (...) „ģimene var atkalapvienoties, ja tā ir pastāvējusi bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas izcelsmes valstī.” Varam šo tēmu izvērst arvien jaunos citātos un aspektos. Faktiski runa ir par 1) nabadzīgo pasaules reģionu neatrisinātajām socioekonomiskajām problēmām, 2) Eiropas koloniālās vēstures atbalsi, 2) bezatbildīgo arābu un Āfrikas valstu sagraušanu ar neizbēgamām sekām.