Savukārt Associated Press ziņo par World Weather Attribution ceturtdien publiskoto pētījumu, kurā konstatēts, ka tieši klimata izmaiņas, kuru rezultātā paaugstinājusies gaisa temperatūra un samazinājies nokrišņu daudzums, ir veicinājušas to, ka masīvie savvaļas ugunsgrēki, kas šajā sezonā plosās Turcijā, Grieķijā un Kiprā, ir bijuši ievērojami postošāki.
Jūnijā un jūlijā simtiem savvaļas ugunsgrēku izcēlās Vidusjūras austrumos, kad tur gaisa temperatūra pārsniedza 40 grādus, bija novērojams ekstrēms sausums un stipri vēji.
Savvaļas ugunsgrēki Eiropas dienvidu valstīs šogad nonāvējuši vismaz 20 cilvēku, liekot ap 80 tūkstošiem evakuēties no dzīvesvietām un izdedzinot vairāk nekā miljonu hektāru lielu platību. Īpaši cietusi Portugāle un Spānija. Pireneju pussalā izdedzis viens procents teritorijas. Tas ir ap divām trešdaļām šogad ES savvaļas ugunsgrēkos nopostītās platības.
Eiropas Mežu ugunsgrēku informācijas sistēmas (EFFIS) publiskotā informācija rāda, ka Spānijā šogad līdz 26. augustam izdeguši vairāk nekā 400 tūkstoši hektāru. Tas ir vairāk nekā sešas reizes kā gadā vidēji laika posmā no 2006. līdz 2024. gadam. Arī Portugālē izdegusi rekordliela platība ‒ 270 tūkstoši hektāru ‒, kas ir gandrīz piecreiz vairāk nekā vidēji gadā tajā pašā laika posmā. Turklāt Pireneju pussalā lielākā daļa liesmu izpostītās teritorijas izdega tikai divu nedēļu laikā.
Šie savvaļas ugunsgrēki lika izvērst līdz šim lielāko ES civilās aizsardzības mehānisma ugunsdzēsības spēku operāciju. Ugunsgrēku dūmi būtiski samazināja gaisa kvalitāti visā reģionā, un dienvidu vēji dūmus aiznesa līdz pat Francijai un Apvienotajai Karalistei.
Pētnieki uzsver, ka klimata izmaiņas radījušas apstākļus, kuros pastiprinās savvaļas ugunsgrēku iespējamība, turklāt veidojas ļauns apburtais loks – šajos ugunsgrēkos izdalās un atmosfērā nokļūst liels globālo sasilšanu veicinošās oglekļa dioksīda gāzes (CO 2 ) apjoms.