Ap 200 valdību pārstāvju no ap 120 valstīm, to vidū ap 60 pasaules valstu līderu, vairāk nekā 50 ārlietu ministru, vairāk nekā 30 aizsardzības ministru un vairāk nekā 40 starptautisko organizāciju vadītāju no šodienas līdz svētdienai pulcējas Vācijā uz 62. Minhenes Drošības konferenci (MDK), kurā centīsies meklēt atbildes uz jautājumu, kas turpmāk sagaida transatlantisko partnerību.
Tieši pirms gada klātesošos Eiropas valstu līderus MDK šokēja ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa runā, kurā viņš asi pārmeta Eiropai tās imigrācijas politiku un runas brīvības samazināšanu, paziņojot, ka lielākie draudi Eiropai nākot no tās iekšienes. Kopš šīs runas Donalda Trampa Baltais nams, kā raksta BBC, ir apmetis līdzšinējo pasaules kārtību kājām gaisā.
Šogad ASV delegāciju vadīs valsts sekretārs Marko Rubio, kura teiktajā klātesošie mēģinās sadzirdēt, cik lielā mērā Eiropa arī turpmāk varēs paļauties uz transatlantiskajām saitēm ar ASV, kas krietni vien cietušas no D. Trampa sāktā tarifu kara pret sabiedrotajiem, centieniem atņemt Dānijai Grenlandi un atklātā atbalsta radikāļiem Eiropā un tādiem antiliberāļiem un pret Maskavu draudzīgiem politiķiem kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.
Attiecību labošana
MDK organizatori neslēpj, ka tieši D. Tramps ir atbildīgs par sagraušanas bumbas perioda iestāšanos pašreizējā starptautiskajā politikā. Pirmdien publiskotajā Minhenes drošības ziņojumā 2026 viņi raksta: «Visvairāk varas no tiem, kuri ar cirvi ir ķērušies pie esošās kārtības un institūcijām, ir ASV prezidentam Donaldam Trampam.»
MDK vadītājs Volfgangs Išingers intervijā Deutsche Welle pauž viedokli, ka šā gada MDK varētu būt divas ļoti būtiskas pamatfunkcijas. Pirmā būtu kalpot par sava veida «velosipēdu remontdarbnīcu», kurā tiktu ieeļļota ķēde, lai pēc spriedzes nedēļām atkal iegrieztu transatlantiskās attiecības. «Daļa no mūsu misijas ir vismaz piedāvāt remontdarbu iespējas, lai atjaunotu uzticību, pārliecību starp transatlantiskajiem partnerim,» teica V. Išingers.
Viņš arī izteica cerības, ka MDK palīdzēs virzīties uz Eiropu, kas vairāk paļaujas uz sevi pēc 80 gadus ilgušās paļaušanās uz ASV drošības lietussargu. «Kā sacīja Polijas premjerministrs, tas nav rakstīts Bībelē, ka 450 miljoniem eiropiešu nepieciešami 350 miljoni amerikāņu, lai sevi aizsargātu pret 140 miljoniem krievu. Kāpēc gan mēs nevarētu pildīt amerikāņu prasību darīt mums pašiem vairāk, lai kļūtu spējīgāki, pašpaļāvīgāki? Mums tas jādara,» sacīja V. Išingers.
Eiropas autonomija
121 lappusi garā Minhenes drošības ziņojuma 2026 autori brīdina, ka D. Trampa «buldozera» politika izārda starptautisko kārtību un bruģē ceļu uz pasauli, kurā visu nosaka bagātākie, ar varu apveltītie un reģionālie hegemoni. «Trampiskais neliberāli nacionālistiskais izaicinājums starptautiskajai kārtībai nav tikai politiskas pieregulēšanas vai taktiskas novirzīšanās jautājums. Trampa administrācija stingri tic tam, ka pasaules kārtība, kas izveidojusies pēc 1945. gada, vairs neatbilst ASV interesēm, un cenšas to izjaukt. Šīs izmaiņas var atstāt tālejošas sekas pasaulei,» teikts ziņojumā.
Tā autori arī norāda, ka D. Trampa darbības laikā notikušās izmaiņas ASV politikā atspoguļo plašāku tendenci daudzās Rietumu valstīs, kurās galēji labējo un antiestablišmenta kustību aktivitātes pieaugums atvēris «kultūru karu» pret liberālajiem ideāliem un institūcijām. Lai panāktu savus mērķus, šīs kustības ir gatavas sagraut līdzšinējās institūcijas. Taču ziņojumā tiek jautāts, vai šī sagraušana paver ceļu politikai, kas palielinās cilvēku drošību, labklājību un brīvību. «Tā vietā mēs varam attapties pasaulē, kuru veido starpnacionāli darījumi, nevis principos balstīta sadarbība, privātas, nevis sabiedrības intereses, un reģionos, kurus veido reģionālie hegemoni, nevis universāli principi. Ironiski, ka tā būtu pasaule, kurā priviliģēti būtu bagātie un ar varu apveltītie, nevis tie, kuri ir balstījuši savas cerības uz sagraušanas bumbas politiku.»
Tāpat ziņojuma autori norāda, ka ASV pakāpeniskā norobežošanās no Eiropas, svārstīgais atbalsts Ukrainai un draudīgā retorika par Grenlandi tikai paaugstina nedrošības izjūtu Eiropā. Eiropas valstis cenšas saglabāt ASV iesaisti, tajā pašā laikā gatavojoties lielākai autonomijai. Ziņojuma autori iesaka Eiropas valstīm saglabāt savu vienotību, attīstīt aizsardzības spējas, veidot jaunas stratēģiskās partnerattiecības, lai reaģētu uz augošo neprognozējamību un stiprinātu starptautiskās institūcijas. «Efektīva pretdarbība pret sagrāvējiem prasa daudz lielāku politisko drosmi un vairāk inovatīvu ideju. Tiem aktoriem, kuri aizstāv starptautiskos noteikumus un institūcijas, ir jābūt tikpat drosmīgiem, kā tiem aktoriem, kuri to visu mēģina sagraut,» teikts ziņojumā.