Pretrunas un secinājumi Minhenē

Lai arī publiskajā telpā visvairāk uzmanības tika pievērsts ASV oficiālās delegācijas, kuru vadīja valsts sekretārs Marko Rubio, dalībai Minhenes Drošības konferencē, faktiski par tās galveno notikumu kļuva Vācijas kanclera Frīdriha Merca uzruna konferences ievadā. Tajā tika atzītas vecās pasaules kārtības beigas un pasludināta prioritāšu maiņa. Merca uzstāšanās Minhenē tika uztverta ne tikai kā punkts, pēc kura vairs nav atpakaļceļa pie iepriekšējās Eiropas politikas virzības, bet arī kā robežšķirtne, kad beidzas vērtību un sākas interešu diplomātija.

MERCA DOKTRĪNA

Mercs savā uzrunā skaidri norādīja, ka Eiropa pārāk ilgi paļāvusies uz ilūziju, ka starptautiskie noteikumi un morālās nostādnes paši par sevi spēj garantēt drošību. Tostarp tieši secinot: «Mēs esam dzīvojuši pasaulē, kuru paši bijām sev uzzīmējuši, nevis tajā, kas eksistē patiesībā. Vecā pasaule, kurā pietika ar labu gribu un parakstītu papīru, ir mirusi.» Raugoties pēc būtības, tā ir atteikšanās no pēdējo desmitgažu Eiropas maigās varas koncepcijas, atzīstot, ka turpmāk noteicošais faktors būs militārā paritāte un ekonomiskais pragmatisms.

Cita būtiska Merca uzrunas daļa bija atzinums, ka Vācija vairs nevar un nevēlas subsidēt sistēmu, kas neuzņemas atbildību par savu aizsardzību. Īpaši tika uzsvērts, ka «stratēģiskā autonomija» (Francijas projekts) nedrīkst būt eifēmisms pasivitātei un, ja Eiropa vēlas būt suverēna, tai jākļūst par militāru lielvaru, nevis tikai par diplomātisku klubu. Šie izteikumi tika uztverti kā vēl viens apliecinājums jau iepriekš iezīmētajai tendencei, ka Vācija Merca vadībā ir gatava pārorientēties no sociālās labklājības nodrošināšanas uz vērienīgu līdzekļu ieguldīšanu drošībā. Tāpat Mercs veltīja kritiku Briselei par vilcināšanos, uzsverot, ka «komisiju debates un regulu saskaņošana» ir kļuvušas par kavēkli Eiropas izdzīvošanai brīdī, kad nepieciešama tūlītēja lēmumu pieņemšana.

Visbeidzot pretstatā iepriekšējiem Vācijas kancleriem, kuri izmantoja katru izdevību kritizēt ASV vienpusējību, Mercs paziņoja, ka vecā kārtība, kurā Amerika bez nosacījumiem sargāja Eiropu, ir beigusies neatkarīgi no tā, kurš atrodas Baltajā namā. Arī tas jāsaprot kā Merca mēģinājums sagatavot Vācijas sabiedrību un rūpniecību milzīgām investīcijām aizsardzībā, norādot, ka ASV turpmāk būs tikai partneris, kurš prasa tūlītēju samaksu un līdzdalību drošības garantēšanā. Šis vēstījums tika saprasts kā mēģinājums apsteigt notikumus, secinot: Mercs nevēlas gaidīt Trampa administrācijas (vai tās pēcteču) spiedienu, bet gan piedāvāt Vāciju kā pašpietiekamu balstu NATO ietvaros, kas pati maksā par saviem rēķiniem.

Vācijas laikraksts Die Welt visu iepriekšminēto nodēvēja par Merca doktrīnu, kura pieliek punktu pēckara Vācijas pacifismam, savukārt The New York Times atzīmēja, ka «Vācija beidzot ir sākusi runāt spēka valodā, taču neatbildēts paliek jautājums – vai tai pietiks drosmes šo valodu pielietot praksē brīdī, kad sāksies pirmie iekšpolitiskie protesti».