Turpinoties Krievijas karaspēka koncentrācijai pie Ukrainas robežām, Zelenskim notikusi telefonsaruna ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, pēc kuras prezidents tviterī norādījis, ka pienācis laiks NATO uzsākt sarunas par Ukrainas iestāšanos aliansē.
Jau iepriekš Ukrainas valdība paudusi cerību, ka šogad Kijeva tiks uzaicināta pievienoties NATO Dalības rīcības plānam (MAP).
Zelenskis piebildis, ka Ukraina ir gatava īstenot savas aizsardzības sistēmas reformas, kuras pieprasa dalība NATO.
"Taču reformas vienas pašas Krieviju neapturēs," uzsvēris Ukrainas prezidents. "NATO ir vienīgais veids, kā izbeigt karu Donbasā. Ukrainas MAP būs patiess signāls Krievijai."
Tikmēr pieaug bažas par spriedzes pieaugumu Austrumukrainā.
Ukraina pagājušajā nedēļā apsūdzēja Maskavu par karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas ziemeļu un austrumu robežām, kā arī 2014.gadā okupētajā Krimas pussalā.
Arī Ukrainas Rietumu sabiedrotie nākuši klajā ar virkni paziņojumu. brīdinot Krieviju par tās darbībām pie Ukrainas robežas.
Stoltenbergs otrdien zvanījis Zelenskim, lai "paustu nopietnu satraukumu par Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainā un ap to, kā arī par nerimstošajiem pamiera pārkāpumiem".
"NATO stingri atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Mēs joprojām esam uzticīgi mūsu ciešajai sadarbībai," uzsvēris Stoltenbergs.
Savu solidaritāti ar Kijevu paudušas arī ASV un Lielbritānija, bet Pentagons pagājušajā nedēļā paziņojis, ka ASV spēki Eiropā atrodas paaugstinātas gatavības stāvoklī.
Kremlis nav noliedzis sava karaspēka pārvietošanos Ukrainas pierobežā, taču uzsvēris, ka Krievijas armija savā teritorijā pārvietojas uz kurieni tai labpatīk un ka Maskava nevienu neapdraudot.
Reaģējot uz Zelenska izteikumiem, Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien žurnālistiem paziņojis, ka Ukrainas dalība NATO nepalīdzēšot izbeigt konfliktu ar Maskavas uzturētajām kaujinieku bandām.
"Mēs ļoti šaubāmies, ka tas palīdzēs Ukrainai atrisināt savas iekšējās problēmas," izteicies Peskovs, ieturot tradicionālo Kremļa līniju, saskaņā ar kuru Ukraina nav pakļauta Krievijas militārai agresijai, bet gan kādam "iekšējam konfliktam".
"No mūsu viedokļa, tas situāciju tikai pasliktinās," piebildis Putina pārstāvis. "Ja jūs pavaicātu pašpasludinātajās republikās (t.i. Krievijas apbruņoto bandu kontrolētajās teritorijās Ukrainas austrumos) dzīvojošo vairāku miljonu cilvēku viedokli, jūs redzētu, ka viņiem dalība NATO ir dziļi nepieņemama."
Līdztekus ziņām par Krievijas armijas koncentrēšanos pie Ukrainas robežām, krasi pieaudzis sadursmju skaits starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem Donbasā.
Kopš gada sākuma Austumukrainā krituši vismaz 23 ukraiņu karavīri, kamēr visā 2020.gadā kritušo skaits nepārsniedza 50.
Arī otrdien Ukrainas armija paziņojusi par diviem kritušajiem, kurus pirmdien nogalinājusi prokrievisko kaujinieku ložmetēju un granātmetēju uguns.
Tikmēr Ukrainas armija izsludinājusi 600 rezervistu iesaukšanu, lai piedalītos desmit dienu ilgos manevros, kas tiek rīkoti valsts dienvidos. Mācību uzdevums ir nodrošināt starp Ukrainas kontinentālo daļu un Krimu esošās administratīvās robežas un iespējamo jūras desanta placdarmu aizsardzību.