Nosoda korupciju
D. Kamerons svētdien ieradās Maskavā, lai jau pirmdien tiktos ar Krievijas prezidentu Dimitriju Medvedevu un premjerministru Vladimiru Putinu. Sarunu galvenais mērķis ir pārrunāt un sekmēt ekonomisko sadarbību, un D. Kameronu pavada vairāk nekā 20 britu kompāniju pārstāvju.
Tikmēr vairāki bijušie britu ārlietu ministri uzsvēruši, ka D. Kameronam sarunu laikā jāaktualizē cilvēktiesību aizstāvības jautājumi. Nopietnām bažām esot pamats saistībā ar biznesmeņu Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva politiski motivēto apcietināšanu, jurista Sergeja Magņitska nāvi ieslodzījumā, kā arī pieaugošo žurnālistu un uzņēmēju apspiešanu. «Šie jautājumi ir jāatrisina, lai bizness varētu patiesi attīstīties,» vēstulē laikrakstam The Sunday Timesuzsvēruši bijušie ārlietu ministri Deivids Milibends, Margarēta Beketa, Džeks Strovs un Malkolms Rifkinds.
Simtiem Krievijas uzņēmēju atrodoties ieslodzījumā, kļūstot par varas izrēķināšanās upuriem. Lielbritānijas politiķi uzstāj, ka D. Kameronam stingri jānosoda D. Medvedeva nespēja pasargāt uzņēmējdarbību no korupcijas. «Korupcijas draudi neapstājas līdz ar Krievijas robežām, un Aleksandra Ļitviņenko slepkavība pierāda, ka šīs nelikumības sasniedz arī Lielbritānijas krastus,» uzvēruši bijušie ārlietu ministri.
Simtiem britu kompāniju darbojas Krievijā, ļaujot Lielbritānijai kļūt par sesto lielāko ārvalstu investoru Krievijā, investīciju apjomam svārstoties ap 20 miljardiem mārciņu (vairāk nekā 16 miljardi latu). Tomēr korupcija un kukuļdošanas prakse apgrūtinot sekmīgu biznesa attīstību.
Cer uz biznesa virzību
Lielbritānijas ministru prezidents pēdējo reizi Maskavā viesojās pirms sešiem gadiem, kad britu valdības galva bija Tonijs Blērs. Turklāt pēdējo četru gadu laikā pat nevienam britu diplomātam nav bijusi oficiāla tikšanās ar V. Putinu, kurš A. Ļitviņenko noslepkavošanas laikā bija Krievijas prezidents.
Lielbritānija aizdomās par A. Ļitviņenko nonāvēšanu tur bijušo PSRS Valsts Drošības komitejas vadītāju Alekseju Lugovoju. Viņš esot noindējis Kremļa pretinieku, izmantojot radioaktīvo vielu poloniju 2010. Krievija vairākkārt atteikusies aizdomās turamo izdot Lielbritānijai. Sagaidāms, ka D. Kamerons no jauna pieprasīs to izdot, raksta The Independent.
Krievijas vēstnieks Lielbritānijā Aleksandrs Jakovenko uzsvēris, ka Krievija gatava lietu izskatīt pati, bet vēlas no britiem saņemt pierādījumus A. Lugovoja vainai. «Tiklīdz mēs saņemsim informāciju, varam sākt sadarboties šajā lietā ar Lielbritāniju, lai izmeklētu šo lietu un izskatītu to Krievijas tiesā,» vēstnieka teikto citējusi ziņu aģentūra Reuters. «Mēs gribam zināt patiesību, taču britu puse nav gatava sadarboties. Mēs neesam saņēmuši it nekādus pierādījumus.»
Londona uzstāj, ka tiesai jānotiek Lielbritānijā, jo tieši tur notika slepkavība un A. Ļitviņenko bija britu pilsonis.
Pats apsūdzētais A. Lugovojs savu vainu noliedz un aicina neatkarīgu izmeklēšanu ļaut veikt kādai citai valstij. «Vai mēs par to strīdēsimies vēl nākamos 100 gadus? Mums jāmeklē atrisinājums,» viņš norādīja britu raidsabiedrībai BBC.
Tikmēr analītiķi prognozē, ka Lielbritānijas premjerministra tikšanās ar Krievijas ietekmīgākajiem vīriem nenesīs cerēto rezultātu. Tomēr sagaidāms, ka tikšanās laikā tiks parakstīti vairāki nozīmīgi biznesa kontrakti.
«Pēdējo piecu gadu laikā tās ir bijušas aukstas, pat ledainas attiecības, kas kavējušas biznesa investīcijas,» aģentūraiReuters norādījis Krievijas investīciju bankas Troika Dialog stratēģis Kriss Vīfers. Tādēļ D. Kamerona vēsturiskā vizīte Maskavā var sekmēt nesaskaņu gūzmu pārvarēšanu, kas apgrūtinājušas valstu sadarbību.