Krievijas augstākās amatpersonas, arī prezidents Vladimirs Putins, publiski izteikušās pret Ukrainas centieniem tuvināties ES, un šomēnes Krievija ieviesa nepieredzētas Ukrainas preču importa pārbaudes, kuras vēlāk atcēla. Tomēr Kremlis ir piedraudējis, ka tās tiks atjaunotas, ja Kijeva parakstīs asociācijas līgumu ar ES.
Ar pātagas palīdzību Kremlis vēlas panākt Ukrainas novēršanos no ES un iestāšanos Krievijas vadītajā Muitas savienībā, kurā paredzēts apvienot vairākas postpadomju valstis, lai nākotnē pēc ES parauga izveidotu Eirāzijas savienību. Taču agresīva Krievijas politika drīzāk var novest pie straujākas Ukrainas virzības pretī ES.
Brīdinājums Ukrainai
Domājams, ka Ukrainas premjers M. Azarovs Maskavā nedzirdēs neko jaunu. Jau pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents V. Putins paziņoja, ka - ja Ukraina novembrī gaidāmajā ES un Austrumu partnerības programmas valstu samitā Viļņā parakstīs sadarbības līgumu, kas paredz arī ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības zonas izveidi, Maskavas vadītajai Muitas savienībai var nākties domāt par pasākumiem sava tirgus aizsargāšanai.
«Ja mūsu kaimiņi izšķirsies par būtisku muitas režīma liberalizāciju ar ES, Ukrainas tirgū ieplūdīs kvalitātes un cenas ziņā labas preces, kas neizbēgami izspiedīs no tirgus Ukrainas ražojumus,» sacīja V. Putins un piebilda, ka tas piespiedīs Muitas savienību, kurā bez Krievijas ir arī Baltkrievija un Kazahstāna, ieviest pretpasākumus, lai novērstu, ka lētās Eiropas preces caur Ukrainu nonāk Muitas savienības tirgū.
V. Putins ar šiem izteikumiem nāca klajā dažas dienas pēc tam, kad Krievija atcēla pastiprinātās muitas kontroles Ukrainas importam.
No 14. līdz 20. augustam Krievijas muitnieki īpaši pārbaudīja no Ukrainas ievestās preces, uz robežas radot garas smago automašīnu un kravas vilcienu rindas un faktiski apturot Ukrainas eksportu uz Krieviju.
Ukrainas Darba devēju federācija, kas pārstāv valsts lielākos eksportētājus, ir aplēsusi - ja Maskavas pēkšņi pieņemtie muitas kontroles pasākumi būtu pastāvīgi, ukraiņu eksportētāji līdz gada beigām zaudētu 1,9 miljardus eiro (1,33 miljardi latu), vēsta RIA Novosti.
Krievijas valdība noliedza, ka kontroles pasākumi ir politisks lēmums, tomēr V. Putina padomnieks Sergejs Glazajevs paziņoja, ka tas ir bijis Maskavas brīdinājums Ukrainai, kas plāno parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu ar ES. Viņaprāt, tas būšot «pašnāvnieciski».
Iegrūdīs ES apskāvienos
Pagaidām nav skaidrs, vai Ukraina patiešām parakstīs asociācijas līgumu ar ES, jo Savienības dalībvalstu vidū nav vienprātības šajā jautājumā. Tādas ES locekles kā Baltijas valstis un Polija ar abām rokām balso «par», bet tā sauktās vecās dalībvalstis, piemēram, Vācija, vēlas, lai Ukraina uzlabo cilvēktiesību stāvokli un izskauž selektīvu tiesu darbu kā gadījumā ar bijušās premjerministres un pašreizējā prezidenta Viktora Janukoviča oponentes Jūlijas Timošenko notiesāšanu.
Asociācijas līgums ar ES nozīmētu Ukrainas dziļāku integrāciju Savienībā un sakāvi Krievijai, kura uzstāj uz Kijevas pievienošanos Muitas savienībai apmaiņā pret lētākām gāzes piegādēm. Tomēr līdz šim Ukrainas valdība nav izrādījusi lielu interesi par Kremļa piedāvājumu.
Eksperti uzskata, ka ar savu pēdējā laika rīcību Krievija var panākt pilnīgu Ukrainas intereses zudumu.
«Manuprāt, Krievijas ieviestās pastiprinātās muitas kontroles bija pazemojošas un apliecināja, ka ciešākas saites ar ES ir Ukrainas vienīgas ceļš nākotnē,» domnīcas German Advisory Group analītiķis Rikardo Guici sacīja Deutsche Welle.
Viņam pievienojas pazīstamais zviedru ekonomists Anderss Oslunds: «Putina rīcība liek domāt, ka viņš vēlas nospiest Janukoviču uz ceļgaliem. Bet drīzāka ir iespēja, ka viņš izolēs Krieviju un iegrūdīs Ukrainu Eiropas apskāvienos.»