Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Krievija: Lietuvas tiesas pretlikumīgi atjaunoja 1991.gada 13.janvāra lietu

Saistībā ar 1991.gada 13.janvāra lietu Krievija sākusi izmeklēšanu pret četriem Lietuvas tiesnešiem par "tīšu netaisnīga sprieduma pieņemšanu", trešdien paziņojusi Krievijas Izmeklēšanas komiteja.

Kā norādījusi komitejas pārstāve Svetlana Petrenko, krimināllieta ierosināta pret Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem Aivu Survilieni, Virgīniju Pakalnīti-Tamošūnaiti un Artūru Šumsku, kā arī jau pensionējušos tiesnešu kolēģijas priekšsēdētāju Ainoru Kornēliju Macevičieni.

Viļņas apgabaltiesa 1991.gada 13.janvāra lietā pagājušajā mēnesī atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības Alfa komandieri Mihailu Golovatovu, un aizmuguriski piesprieda 94 gadus vecajam Jazovam desmit gadu, Ushopčikam - 14 gadu, bet Golovatovam - 12 gadu ieslodzījumu. Šajā lietā piespriesto ieslodzījumu termiņš ir no četriem līdz 14 gadiem.

Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie, Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Maskava arī noraidīja Lietuvas lūgumu atļaut šai lietā nopratināt bijušo Padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbačovu.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau marta vidū neklātienē izvirzīja apsūdzības par "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu" bijušajam Lietuvas prokuroram Simonam Slapšinskam. Pats Slapšinsks, kas šobrīd strādā par advokātu, šos Maskavas soļus vērtējis kā politisku vajāšanu.

Kā tagad apgalvo Krievijas amatpersonas, Lietuvas tiesneši konstatējuši, ka "nav iespējams precīzi noteikt, kuru apsūdzēto darbībām bijušas visnopietnākās sekas", proti, kuru cilvēku darbību dēļ ievainoti vai nogalināti civiliedzīvotāji. Pēc Petrenko teiktā, tādējādi rupji pārkāpts krimināltiesību princips, ka visas šaubas traktējamas par labu apsūdzētajiem.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja arī apgalvo, ka Lietuvas tiesas pretlikumīgi atjaunojušas šo lietu, kaut gan tā jau tikusi izmeklēta.

Komitejas paziņojumā arī atkārtoti apgalvots, ka Lietuvā tiekot "apzināti noklusēti fakti par šaušanu uz civiliedzīvotājiem no tuvējo ēku jumtiem un augšējiem stāviem", lai gan esot zināms, ka konfliktā piedalījusies "trešā puse", bet nav paskaidrots, par ko ir runa.

Viļņas apgabaltiesa 13.janvāra lietā piespriestos sodus pamatoja ar starptautiskajām tiesībām, Lietuvas Konstitucionālās tiesas lēmumiem un Lietuvas kriminālkodeksu, norādot, ka no starptautisko tiesību viedokļa Lietuvas Republika bija okupēta valsts un padomju militārpersonu darbība 1991.gada janvārī atbilst starptautiskajās tiesībās noteiktajiem kara noziegumu kritērijiem. Tiesa uzsvēra, ka, plānojot civilo objektu ieņemšanu, plānoti cilvēku upuri un civilpersonu slepkavības militārās operācijas laikā nav uzskatāmas par nejaušiem noziegumiem, bet "konsekventu, iepriekš izplānotu un paredzētu daļu no plaša mēroga un sistemātiska uzbrukuma mierīgajiem iedzīvotājiem, īstenojot Padomju Savienības un tās partijas organizācijas - Komunistiskās partijas - politiku, kuras nolūks bija saglabāt Lietuvas atrašanos Padomju Savienības sastāvā".

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

1999.gada augustā Viļņas apgabaltiesa jau notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13.janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Padomju Savienības Komunistiskās partijas Lietuvas filiāles līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.

Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999.gadā, bet gadiem ilgi nevirzījās uz priekšu. Situācija mainījās tikai 2010.gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot.

papildināts viss teksts 

Top komentāri

Sods
S
Dieva sods sasniegs viņus visus gan tā laika, gan šī laika noziedzniekus!
edvins
e
Pirmkārt par Krievijas un Padomju savienības izdarītajiem cilvēces noziegumiem pret Latvijas Tautu būtu ne tikai garīgi, bet arī materiāli jāatbild! Par tūkstošiem nogalinātajiem, izjauktajām ģimenēm, par cilvēku asarām vai tad nav jāatbild. Nav likumi? Krievija ir parādā Latvijai ja runa iet par materiālo pusi par ļaunprātīgajiem nodarījumiem okupācijas laikā - par katru nogalināto, vai izsūtīto uz nometnēm jāsamaksā katram cilvēkam vismaz 5 miljonus eiro. Tas ir katram. Varbūt kāds no krievijas ierēdņiem lētāk vērtē savu un savu tuvinieku dzīvību?
Def
D
Utainie kā vienmēr savā elementā!!! Ka tik aizstāvēt noziedzniekus.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits