Vispirms likumprojektu trešdien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma parlamenta apakšpalāta Valsts dome, bet pēc tam apstiprināja augšpalāta Federācijas padome.
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo konstitūciju 2024.gadā, kad beigsies jau ceturtais pilnvaru termiņš, kuru Putins aizvadījis valsts galvas krēslā, viņam vairs nebūtu tiesību vēlreiz kandidēt uz šo amatu.
Likumprojekts, kas kopumā paredz aptuveni 390 grozījumus konstitūcijā, Valsts domē tika apstiprināts, 383 deputātiem balsojot par un 43 atturoties. Pret nebalsoja neviens likumdevējs, žurnālistiem paziņoja Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins.
Federācijas padomē par likuma apstiprināšanu balsoja 160 senatori, viens balsoja pret, bet trīs atturējās.
Tagad likumprojektu tiks rīkota tautas nobalsošana, kas plānota 22.aprīlī.
67 gadus vecais Putins, kurš prezidenta un premjerministra amatos atradies pie varas Krievijā divas desmitgades, janvārī ierosināja plašas konstitucionālās reformas, bet tobrīd noliedza, ka to mērķis ir nodrošināt viņam iespēju palikt pie varas pēc 2024.gada.
Taču otrdien Valentīna Tereškova, viena no parlamenta deputātēm, kas pārstāv valdošo partiju, ierosināja vēl vienu konstitūcijas grozījumu, kas paredz dzēst līdzšinējos Putina pilnvaru termiņus un sākt to uzskaiti no jauna, ja to atļaus Konstitucionālā tiesa.
Citi grozījumi konstitūcijā paredz garantijas uz pensiju un minimālo algu, kā arī piešķir parlamentam tiesības izvirzīt premjera kandidatūru. Grozījumi arī piešķirs prezidentam papildu pilnvaras atlaist augstākās tiesas tiesnešus un noraidīt parlamenta pieņemtos likumprojektus.
papildināts virsraksts un visa ziņa
Mega
Istoričeskijs
jānis