"Attiecībā uz pretraķešu aizsardzību mēs vēl neesam vienojušies," pēc sanāksmes apstiprināja alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. "Taču mēs bijām vienisprātis, ka ir svarīgi turpināt censties, turpināt runāt un turpināt ieklausīties otras puses bažās." Vienlaikus Rasmusens atkārtoti uzsvēra, ka NATO "neuzskata Krieviju par ienaidnieku".
NATO arīdzan atkārtoti aicināja Krieviju uz sadarbību aizsardzības jautājumos, "lai viņi paši ar savām acīm varētu redzēt, ka tas nav vērsts pret Krieviju," piebilda augstā amatpersona.
Maskava no NATO pieprasījusi juridiski saistošu dokumentu, ka plānotā pretraķešu aizsardzības sistēma nebūs vērsta pret Krieviju, taču militārā alianse uzsver, ka tā jau ir pietiekami to apliecinājusi.
"Mēs vēlamies skaidras garantijas, ka pretraķešu aizsardzības sistēma netiks vērsta pret mūsu stratēģiskajiem spēkiem," pēc tikšanās ar NATO dalībvalstu ārlietu ministriem uzsvēra Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. "Mēs esam gatavi dialogam, ja tiek ņemtas vērā visu pušu likumīgās intereses," viņš piebilda. "Mums vēl ir nedaudz laika, taču tā ar katru dienu kļūst arvien mazāk."
Tikmēr Rasmusens pauda cerību, ka līdz nākamā gada maijā plānotajam NATO samitam izdosies panākt vienošanos šajā jautājumā.