Vitebskas apgabalā svētdien līdz plkst.14.00 bija nobalsojuši 57,5% iedzīvotāji, Gomeļas – 56,5%, Minskas – 51,4%, Mogiļevas – 54,8%. Savukārt pašā galvaspilsētā Minskā, Brestas apgabalā un citos apgabalos svētdien līdz dienas vidum bija nobalsojusi mazāk kā puse balsstiesīgo vēlētāju. Minskā līdz plkst.14.00 uz iecirkņiem bija devušies tikai 39,7% vēlētāju.
Kā zināms, Baltkrievijā svētdien
notiekošās parlamenta vēlēšanas boikotēt aicinājuši opozīcijas politiķi.
Pēc 2010.gada decembrī aizvadītajām prezidenta vēlēšanām, kurās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uz ceturto amata termiņu tika pārvēlēts ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko, ielās izgāja desmitiem tūkstoši baltkrievu, protestējot pret vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Baltkrievijas varasiestādes asi vērsās pret demonstrantiem, notiesājot daudzus Lukašenko sāncenšus un citus aktīvistus.
Joprojām ieslodzījumā atrodas viens no bijušajiem Lukašenko konkurentiem, kas startēja prezidenta vēlēšanās, kā arī vairāk nekā desmit aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju.
Tikmēr Minskas ielās pirms svētdien gaidāmajām vēlēšanām nav jūtama priekšvēlēšanu gaisotne, un galvenais jautājums ir - cik lielu vēlētāju daļu opozīcijai izdosies pārliecināt boikotēt vēlēšanas.
Pat Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvniecība Baltkrievijā norāda, ka "nav daudz pazīmju, kas liecinātu par vēlēšanām", teikts piektdien publiskotajā organizācijas sākotnējā ziņojumā, kurā vienlaikus paustas bažas par atteikumu reģistrēt vēlēšanām vairākus kandidātus.
110 deputātu lielais Baltkrievijas parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - pēdējo četru gadu laikā paklausīgi apstiprinājis prezidenta administrācijas lēmumus, skaidro kritiķi.
"Četru gadu laikā viņi izstrādāja tikai trīs likumprojektus," norāda Apvienoto pilsoņu partijas (UCP) līderis Anatolijs Ļebedko. "Pārējā laikā viņi apstiprina to, kas saņemts no prezidenta biroja."
Ļebedko vadītā partija ir viena no divām lielākajām opozīcijas partijām Baltkrievijā. Abas partijas pagājušajā nedēļā nolēma atsaukt savus kandidātus no dalības vēlēšanās un tā vietā novirzīja priekšvēlēšanu kampaņas līdzekļus mēģinājumiem pārliecināt vēlētājus boikotēt svētdien gaidāmās vēlēšanas.
Tomēr vairākas mazākas opozīcijas partijas, tostarp bijušā prezidenta amata kandidāta Vladimira Ņekļajeva vadītā kustība "Saki patiesību!" nolēmušas piedalīties vēlēšanās. Taču vairums deputāta amata pretendentu, kas svētdien startēs vēlēšanās, strādā valsts iestādēs un ir lojāli Lukašenko.
2008.gada vēlēšanās parlamentā netika ievēlēts neviens Lukašenko kritiķis, un opozīcija uzskata, ka svētdienas vēlēšanu rezultāti jau ir zināmi, jo vairums vēlēšanu komisiju darbinieku ir Lukašenko atbalstītāji.
Neatkarīgais sociologs Oļegs Manajevs prognozē, ka vēlēšanas politisku apsvērumu dēļ varētu boikotēt līdz pat 20% vēlētāju, taču, viņaprāt, kopumā vēlēšanās piedalīsies vairāk nekā 50% balsstiesīgo, kas ir nepieciešams, lai vēlēšanas tiktu uzskatītas par notikušām.
Luksašenko paziņojis, ka aicinājumi boikotēt vēlēšanas skaidri apliecinot opozīcijas lojalitāti ārvalstīm.
"Ja tā būtu īsta opozīcija, viņi cīnītos līdz galam. Ja jūs tikai trinat mēli, tad jūs izpildāt citu rīkojumus vai vienkārši vēlaties izrādīties," šomēnes izteicās prezidents.
Pēc 2010.gada vēlēšanām rietumvalstis noteica Lukanšenko plašas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tādēļ Minska aizvien aktīvāk cenšas uzlabot attiecības ar Maskavu.
Lai gan pērn Baltkrievijai izdevās atgūties no milzīgas krīzes, kuras dēļ vairākkārt nācās devalvēt nacionālo valūtu, Baltkrievija joprojām lielā mērā ir atkarīga no Krievijas palīdzības un labvēlības.
Pērn apmaiņā pret 2,5 miljardu dolāru lielu aizdevumu Baltkrievija nodeva Krievijai kontroli pār savu gāzes transportēšanas tīklu.
Eiropas Savienības (ES) noteiktais ceļošanas aizliegums šobrīd ir spēkā pret gandrīz 250 Baltkrievijas pilsoņiem, un sankcijas noteiktas arī pret vairākiem desmitiem uzņēmumu.
Jau tā saspringtās Minskas un Briseles attiecības vēl vairāk pasliktinājās pēc zviedru aktīvistu sarīkotā "plīša desanta", kad neliela divu zviedru vadīta lidmašīna, paceļoties no Lietuvas Pocjūnu lidlauka, šovasar nesankcionēti ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un, uzņēmusi kursu uz Minsku, izkaisīja plīša lācīšus, kuriem bija piestiprināti lozungi vārda brīvības aizstāvībai.
Par "plīša desantu" 4.jūlijā pirmie ziņoja Zviedrijas mediji. Atbildību par notikušo uzņēmās reklāmas aģentūra "Studio Total", kas jau iepriekš bijusi pazīstama kā skandalozu akciju rīkotāja.
Oficiālā Minska notikušo neatzina trīs nedēļas, taču pagājušajā mēnesī Baltkrievija izraidīja Zviedrijas vēstnieku Stēfanu Ēriksonu, apsūdzot viņu centienos sagraut abu valstu attiecības un kontaktos ar opozīcijas organizācijām, un vēlāk pavēstīja, ka atsauks no Zviedrijas visus savus diplomātus, kā arī pieprasīja Minsku atstāt visiem zviedru diplomātiem. Amatu šīs lietas dēļ zaudēja virkne Baltkrievijas robežsargu un militārpersonu, kā arī ārlietu ministrs Sergejs Martinovs.
Papildinātas pirmās trīs rindkopas (red.).