"Mēs sagaidām, ka Varšavas samitā pieņemtie lēmumi par NATO klātbūtnes palielināšanu nebūs galīgi. Bruņoto spēku daudzums var tikt palielināts, ja Krievijas nostāja nemainīsies," sacīja amatpersona.
Viņš atzina, ka NATO samita sagatavošanas process "ļauj nākotnē raudzīties ar optimismu".
"Pats svarīgākais ir, lai, izstrādājot lēmumus, kas tiks izziņoti samitā, tiktu saglabāta visu sabiedroto valstu vienotība," uzsvēra Solohs.
"Notiek pastāvīgs darbs pie militārajām detaļām, arī konsultācijas turpinās. Bet konkrēti lēmumi tiks pieņemti tuvākajās nedēļās," viņš sacīja, piebilstot, ka "šobrīd iespējams novērot NATO aktivitātes palielināšanos un tam piemērs ir manevri Anakonda-16" Polijā.
Sagaidāms, ka 8. un 9.jūlijā Varšavā notiekošajā NATO samitā tiks pieņemts lēmums par četru alianses bataljonu nosūtīšanu uz Poliju un Baltijas valstīm.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šomēnes atzina, ka Krievija ir pārkāpusi 1997.gada Krievijas-NATO pamataktu.
Dokuments paredz, ka tiks cienīta visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, bet Krievija neciena Gruzijas un Ukrainas teritoriālo integritāti, viņš skaidroja.
"Neviens nerunāja par tādu militāro klātbūtni alianses austrumu daļā, pirms Krievija nebija anektējusi Krimu un ar militārā spēka palīdzību destabilizējusi situāciju Ukrainā," intervijā laikrakstam Süddeutsche Zeitung uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.