Kanāda kļuvusi jau par trešo no attīstītāko demokrātiju apvienības G7 valstīm, kas pēdējo dienu laikā paziņojusi par plāniem atzīt Palestīnas valsti, ziņo BBC. Kā būtisku nosacījumu tam, lai tas notiktu, Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs minējis demokrātisku reformu veikšanu palestīniešu pašpārvaldē, ieskaitot vēlēšanu sarīkošanu nākamgad bez palestīniešu islāmistu kaujinieku organizācijas Hamās līdzdalības.
M. Kārnija paziņojums trešdien sekoja Apvienotās Karalistes dienu pirms tam izsludinātajiem plāniem atzīt Palestīnas valsti septembrī, ja līdz tam laikam Izraēla nebūs piekritusi uguns pārtraukšanai Gazas joslā un izpildījusi vēl citus nosacījumus. Pagājušajā nedēļā ar līdzīgu paziņojumu nāca klajā Francija.
Palestīnas valsti jau formāli atzinis vairākums – 147 no 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm. Ja to izdarīs arī Francija un Apvienotā Karaliste, tad ASV būs vienīgā no pastāvīgajām ANO Drošības padomes loceklēm, kas to neatzīst.
Demilitarizēta, bez Hamās
M. Kārnijs paziņoja, ka Kanāda formāli atzīs Palestīnas valsti septembrī ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā. Kā iemeslu šādai būtiskai izmaiņai Kanādas ārpolitikā tās premjerministrs minēja Izraēlas apmetņu paplašināšanu okupētajā Rietumkrastā, humānās situācijas strauju pasliktināšanos Gazas joslā un 7. oktobrī notikušo Hamās kaujinieku iebrukumu Izraēlā.
«Cilvēku ciešanu līmenis Gazā kļuvis neizturams, un tas strauji pasliktinās,» M. Kārnijs trešdien teica mediju reportieriem. Palestīnas valstiskuma atzīšana būšot atkarīga no palestīniešu pašpārvaldes apņemšanās fundamentāli reformēt palestīniešu teritoriju pārvaldību un veikt to demilitarizāciju. Kanāda ilgi ir atbalstījusi divu valstu līdzāspastāvēšanas risinājumu kā daļu no sarunās panākta miera procesa, taču tagad šī pieeja vairs neesot realizējama.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 1. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00