CIP slepeno programmu, kurā tūkstošiem mērenās Sīrijas opozīcijas kaujinieku saņēmuši apmācības un apbruņojumu, ASV sāka realizēt 2013. gadā iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas laikā. Taču ar laiku operācijas mērķis panākt Bašāra el Asada aiziešanu no amata izrādījās arvien nereālistiskāks. Īpaši jau pēc 2015. gada, kad Krievija izvietoja Sīrijā sauszemes karaspēku un gaisa spēku vienību Sīrijas režīma atbalstam, vēsta Deutsche Welle. ASV atbalsts opozīcijas apmācībai un apbruņošanai īpaši samazinājās pēc tam, kad ar Krievijas gaisa spēku intensīvo uzlidojumu palīdzību Sīrijas valdības armija izsvēpēja opozīcijas kaujiniekus no to kontrolētajiem apgabaliem Alepo pilsētā.
The Washington Post raksta: "Avoti prezidenta administrācijā saka, ka slepenās programmas izbeigšana atspoguļo Trampa vēlmi atrast ceļus sadarbībai ar Krieviju, kura šo pret Asadu vērsto programmu uzskata par vēršanos pret savām interesēm. Programmas apturēšana vienlaikus ir apstiprinājums tam, ka Vašingtonas iespējas un griba gāzt Asadu no amata ir ierobežotas."
Amatpersonas laikrakstam teikušas, ka Tramps pieņēmis lēmumu atteikties no CIP programmas gandrīz pirms mēneša pēc tikšanās Baltā nama Ovālajā kabinetā ar CIP direktoru Maiku Pompeo un nacionālās drošības padomnieku Herbertu Reimondu Makmāsteru. Tas notika vēl pirms gaidāmās Trampa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu G20 samita laikā Vācijā 7. jūlijā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 21. jūlija, numurā!
Kārklu vācietis