Pasaules insulta organizācijas izvērstā kampaņa – Vispasaules Insulta dienā

Absolūtajā vairumā gadījumu nestājas. Lai gan, protams, ir dzirdēti stāsti par cilvēkiem, kurus slimība piemeklējusi uz ielas, ziemē, un tad viņi ātri un smuki kupenā nosaluši....vienam dzīvoklī nav tik patīkami, jo tad, lai nomirtu savos sūdos, var paiet vairākas dienas....Bet, protams, visļaunāk, ja pēc insulta esi vairāk miris, nekā dzīvs, bet dzīvības ir pietiekami, lai eksistētu vēl gadu gadiem.....NĒ, ATTIECĪBĀ PRET SAVU MIESU IR JĀDZĪVO TĀ, LAI NEVIENS ĀRSTS NEKAD NEVARĒTU TEIKT, KA ŠITO, TEV, MĪLĪT, NĀKSIES ATMEST! UN TĀ, LAI SLIMĪBA LIKTOS APGRŪTINĀJUMS NEVIS TĀPĒC, KA SĀP UTT., BET TĀPĒC (vairumu nepatīkamām sajūtām var nomākt ar zālēm), BET TĀPĒC, KA TĀS DĒĻ IR JĀGUĻ GULTĀ!

no insultiem nebaidos,pie ārstiem neeju un neiešu.Dzīvoju katru dienu kā pēdējo , tikai vēlos , ja dzīves pulkstenim jāapstājas ,lai stājas uzreiz!

Nu gan virsraksts sanācis! Tāpat kā, piemēram, "veselības diena". Zemtekstā tas ir tāds kā slavinājums insultam, lai gan vajadzēja "insulta profilakses diena".

Atceros sievieti, kas bija mana palātas kaimiņiene neiroloģijas nodaļā: viņa ātros izsauca tieši tāpēc, ka nespēja noturēt rokā pildspalvu un skaidri izrunāt daļu līdzskaņu. Izrādījās, ka, jā, tiešām insults.

Plakātā pie "Izsaukt" gan varēja pielikt no oriģinālā tulkojuma, ka tas jādara tad "ja novērota kāda no augstāk esošajām pazīmēm". Bet nu vispār jau interesanti, ka tagad sauks ātros, ja rokas grūti noturēt vai smaids nesimetrisks.