Tomēr jaunieši, kuri Latvijā ir ieradušies, nereti vēlas pagarināt savu uzturēšanās laiku vai pat paliek šeit uz dzīvi. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijā pazīstamais itāļu dziedātājs Roberto Meloni, kurš šeit ieradās kā tulks, lai mācītu itāļu valodu, stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Comenius un Mācību braucienu nodaļas vadītāja Baiba Sermuliņa.
«Motivācija braukt uz Latviju nav liela. [..] Tajā pašā laikā ir vairāki gadījumi, kad pedagogu asistenti lūguši līgumu pagarināt, un, ja vien finanšu līdzekļi to atļauj, mēs šos lūgumus esam izpildījuši,» saka B. Sermuliņa. Gadījumus, kad kāds asistents no Latvijas būtu aizmucis ātrāk neapmierinātības dēļ, VIAA pārstāve neatceras. Tomēr esot daži izņēmumi, kad dalībnieki pirms programmas beigām dodas mājās veselības problēmu dēļ.
Arī mūsu skolas nevarot dēvēt par ļoti aktīvām skolotāju asistentu piesaistē. «Nodarboties ar asistentu ir papildu darbs un slogs skolotājam, bez tam viņam par to neviens nemaksā,» atzīst B. Sermuliņa. Vienlaikus skolas, kuras uzņem šos asistentus, esot tikai ieguvējas. Pirmkārt, atbraukušie ārzemnieki piedāvā iespēju apgūt valodu (pārsvarā savu dzimto) ne vien skolēniem, bet arī pedagogiem. Ja sadarbība asistenta un skolotāju kolektīva starpā izveidojas veiksmīga, viņš skolai var iemācīt arī jaunas mācību metodes.
«Daudzi viesskolotāji piesakās dalībai Fulbraita programmā Latvijā, jo ir ieinteresēti ASV un ES attiecībās un starptautiskajās attiecībās vai arī vēlas veidot starptautisku karjeru,» stāsta ASV vēstniecības pārstāvis Raimonds Andžāns. Lai pretendētu uz dalību šajā pedagogu programmā, pretendentiem ASV ir jāiztur liels konkurss, kur tiek ņemtas vērā arī teicamas komunikācijas prasmes, starptautiskā pieredze un potenciāls būt par līderi.
Fulbraita programmas ietvaros absolventi un jaunie speciālisti angļu valodu māca gan Latvijas vispārizglītojošās skolās, gan augstskolās. Katru nedēļu šie viesskolotāji skolā pavada aptuveni 15-20 stundu. Viņu mērķis esot uzlabot gan skolēnu angļu valodas prasmes, gan viņu zināšanas par ASV. Latvijā šāda programma pastāv tikai otro gadu, un, lemjot par piemērotāku skolu katram no jaunajiem speciālistiem, īpaša vērība tiek pievērsta reģioniem. Divi viesskolotāji angļu valodu māca Rēzeknes un Valmieras mācību iestādēs, bet pērn viens jaunais speciālists esot strādājis Daugavpilī.
Klasē trūkst disciplīnas, bet ir saikne ar skolotāju
Kad Mariona Bernarda kā skolotāja asistente pirmo reizi Latvijas skolā ieradās pērn 1. septembrī, viņa bija pārsteigta. «Tur bija visa tā ceremonija ar ziedu pasniegšanu skolotājiem, dziesmām un dzeju. Tas bija ļoti aizkustinoši,» atceras francūziete. Francijā nekā tāda nav, un toreiz viņai šķita, ka skola jauniešiem Latvijā ir kas tāds, pret ko viņi izjūt lielu bijību. Taču, kādu laiku pastrādādama Rīgas 13. vidusskolā, viņa savu viedokli nedaudz mainīja un nonāca pie secinājuma, ka stundu laikā nepieciešams ieviest lielāku disciplīnu.
«Viņi var skaļi sarunāties, spēlēties ar telefoniem, bet nekad neesmu redzējusi, ka kāds no viņiem par to tiktu sodīts vai vienkārši izraidīts no klases. Skolotāji man paskaidroja, ka tādā gadījumā vecāki nāktu uz skolu un sūdzētos, tāpēc pedagogi labāk izvairās no šādām nepatikšanām,» stāsta Mariona. Kāda cita lieta, ko jaunajai pedagoģei Latvijā ir grūti saprast, saistās ar mācību saturu - viņai nav skaidrs, kāpēc skolas administrācija bez konsultēšanās ar skolotājiem izlemj, ar kādām grāmatām viņi strādās.
Kādas mācību metodes savā darbā skolotāji šeit izmanto, Marionai uzzināt īpaši nav izdevies, jo, izņemot valodu priekšmetu skolotājus, lielākā daļa Latvijas kolēģu nav bijusi naska uz runāšanu angļu valodā. Komunikācijas trūkstot arī atsevišķu priekšmetu skolotāju starpā. «Manuprāt, tomēr būtu interesanti uzzināt, ko citi dara, jo tādā gadījumā visi skolotāji savu priekšmetu varētu pasniegt caur līdzīgiem tematiem,» uzskata Mariona. Taču, neraugoties uz šiem komunikācijas šķēršļiem, viņa novērojusi, ka skolā trūkst jauno tehnoloģiju, ar kuru palīdzību skolēni varētu iegūt praktiskas zināšanas, it sevišķi eksaktajos priekšmetos.
Pusgada laikā viņa tomēr ir pamanījusi arī Latvijas izglītības sistēmas stiprās puses. «Man patika, ka skolēni diezgan ilgu laiku strādā ar vieniem un tiem pašiem priekšmeta skolotājiem. Manuprāt, tādā veidā skolēnu un skolotāju starpā izveidojas labāka saikne. Līdz ar to skolotāji var vairāk sadarboties ar skolēniem. Kad es gāju skolā, manas stundas vairāk atgādināja lekcijas,» atceras skolotāja asistente no Francijas.
Mulsina celšanās kājās
Fulbraita programmas dalībniece Vanesa Aldriča nonāca Rēzeknē, jo kāds viņas draugs iepriekš studējis Rīgā un esot līdz ausīm iemīlējies Latvijā. «Tā kā man bija neliels pamats krievu valodā, ASV vēstniecība man ieteica doties uz Rēzekni. Šobrīd jāteic, ka tā bija laba izvēle, un mazā pilsētiņa man ļoti patīk,» saka Vanesa. Arī skolēni šeit esot jauki. Tiesa, sākumā stundās bijuši tik klusi un kautrīgi, ka viņu labās angļu valodas zināšanas Vanesai nāca kā pārsteigums.
Mulsumu Vanesai sagādāja pirmās skolas dienas Rēzeknes 6. vidusskolā un Nautrēnu vidusskolā Rogovkā, kur viņa pasniedz angļu valodu. «Es nesapratu, kas notiek, kad pirmo reizi ienācu klasē un visi skolēni piecēlās kājās. ASV skolēni neko tādu nedara! Sākumā es visu laiku aizmirsu viņiem teikt, ka viņi drīkst sēdēt, un tad skolēni manā priekšā godpilni stāvēja vairākas minūtes. Beigu beigās pateicu, ka manās stundās tas nav jādara,» par mazo pārpratumu stāsta Vanesa. Angļu valodu viņa pasniedz arī Rēzeknes Augstskolā.
Kā angļu valodas viesskolotāja Fulbraita programmā Vanesa vēlējās pieteikties, lai saprastu, vai pedagoga darbs viņai ir piemērots. Pirms tam viņa strādāja izdevējdarbībā, bet vienā brīdī saprata, ka savā karjerā vēlas pārmaiņas. Pagājušā gada septembrī, kad Vanesa ieradās Rēzeknē, šīs pārmaiņas tika īstenotas.
«Sākumā man šķita, ka mani skolēni ir ļoti klusi un kautrīgi, bet tad, kad es viņus iedrošināju sarunāties ar mani, tad sapratu, ka viņiem ir ļoti labas angļu valodas zināšanas,» stāsta Vanesa. Viņa vēlētos, lai angļu valodas lietojums stundās būtu daudz aktīvāks, jo pretējā gadījumā skolotājam esot pamatīgi jānopūlas, lai piedabūtu skolēnus brīvi un bez saspringuma sarunāties angliski. Vienlaikus tieši valodu mācīšana ir Latvijas izglītības sistēmas pluss, uzskata Vanesa. «Es vēlētos, lai ASV valodu izglītība sāktos agrākā vecumā un tiktu vairāk akcentēta. Manā skolā valodas apguve sākās tikai 9. klasē, un arī tad piedāvāja tikai spāņu valodu. Man ļoti patīk, ka šeit mani skolēni ir multilingvāli jau no agra vecuma,» viņa saka.
Vairāk jānodala vājie un spēcīgie skolēni
Ramona Domanica šobrīd ir atgriezusies atpakaļ Vācijā, bet pagājušo semestri viņa pavadīja Valmierā, strādājot par angļu valodas skolotāja asistenti. Vaicāta, kādu Valmieras Viestura vidusskolā iegūto pieredzi viņa vēlētos aizvest sev līdzi uz Vāciju, jaunā pedagoģe atbild: «Neko daudz.» Tiesa, viņai esot iepatikusies iepriekš neredzētā skolēnu dežurantu sistēma, kad katram no klases reizi pa reizei nākas uzņemties zināmu atbildību. Savukārt par nepieciešamajiem uzlabojumiem viņai ir vairāk sakāmā - skolotājiem ir jāceļ algas, jo tādā gadījumā augšot arī skolēnu motivācija, ir pārliecināta Ramona.
Valmieras Viestura vidusskolā Ramona kā skolotāja asistente ieradās septembrī. Pieteikdamās Comenius apmaiņas programmai, kā iespējamos galamērķus jaunā sieviete bija atzīmējusi virkni valstu, bet noteicošo izvēli, šajā gadījumā par labu Latvijai, veica programmas administrācija. «Man vienkārši bija vēlme kļūt par skolotāja asistenti kaut kur ārzemēs, lai uzlabotu savas pasniegšanas prasmes. Tādā veidā es arī gribēju uzzināt kaut ko vairāk gan par citām kultūrām, gan sevi,» par savu motivāciju iegūt pieredzi citā valstī stāsta Ramona.
Pusgadu ilgā pieredze Latvijā viņai ļāva pamanīt mūsu izglītības sistēmas trūkumus. «Pirmkārt, skolotājiem ir jāsaņem lielākas algas. Tas vairos viņu motivāciju, un viņi būs apmierinātāki. Bet motivēti skolotāji spēj motivēt savus skolēnus,» saka Ramona. Tāpat viņa novērojusi, ka skolotāju savstarpējā komunikācija par metodoloģijas jautājumiem esot pieklibojusi. Arī treniņš, kas uzlabotu pedagogu prasmes paust konstruktīvu kritiku, nenāktu par ļaunu.
Pārmaiņas esot vajadzīgas arī skolēniem. Ramona uzskata, ka Latvijas izglītības sistēmā būtu nepieciešama lielāka skolēnu sadalīšana atkarībā no viņu sekmēm un motivācijas. Līdzīgi kā tas ir Vācijā, kur par bērna tālākajiem izglītības ceļiem zināmā mērā izlemj jau 4. klasē, vadoties pēc viņa tābrīža sasniegumiem. «Kopumā tas nav slikti, ka skolēniem ir iespēja mācīties kopā līdz 9. klasei, bet tomēr klasē man būtu gribējies sagaidīt lielāku diferenciāciju atkarībā no skolēnu motivācijas,» viņa saka.
Raksts publicēts 13. febrāra Skolas Dienā.