EIROPA PRET AMERIKU
Klubu pasaules kauss nebūt nav jaunums futbola sacensību kalendārā. Jau pagājušā gadsimta vidū, kad popularitātes vilnis pārņēma valstsvienību sacensības ar spraigu konkurenci starp Dienvidamerikas un Eiropas izlasēm, likumsakarīgi radās līdzīgi jautājumi par abu lielo futbola pasauļu klubu spēku samēriem. Patiesību noskaidrot tolaik abos Atlantijas okeāna krastos centās ne viens vien turnīrs, starp kuriem izcēlās Brazīlijas Copa Rio, Venecuēlā rīkotais Pequena Copa del Mundo jeb Mazais klubu pasaules kauss un Francijā notikušais Tournoi de Paris, ko savā ceturtdaļgadsimta pastāvēšanas jubilejā saorganizēja Parīzes klubs Racing. Pasaules viesizrādēs nereti mēdz doties ne tikai mūziķi, bet arī slavenākās futbola komandas, tāpēc 1957. gadā pirmo reizi notikušajam turnīram tika piesaistīts ASV un Eiropas tūres ietvaros esošais Dienvidamerikas čempions Vasco da Gama. Uzaicinājumu pieņēma arī tolaik savus pirmos Eiropas kausus izcīnījušais Madrides Real, un, tā kā sacensībā pienācās piedalīties arī rīkotājiem, kā ceturtā komanda tika pieaicināta Vācijas čempione Esenes Rot-Weiss. Finālā 65 tūkstošu skatītāju klātbūtnē turnīra tālākie viesi no Brazīlijas ar 4:3 pārspēja Real. Šāds turnīrs ar mainīgu regularitāti un dalībnieku formātu tika rīkots līdz pat 2012. gadam. Tiesa, jau 1960. gadā rūpes par Eiropas un Amerikas futbola klubu attiecībām uzņēmās Starpkontinentālais kauss, kā ideja radās diskusijās starp topošo Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) prezidentu Žuanu Avelanži un franču žurnālistu Žaku Godē.
Arī šo trofeju kā pirmais ieguva Spānijas karaliskais klubs Real, kas izbraukumā Montevideo spēlēja neizšķirti 0:0 ar Urugvajas Penarol, bet Santiago Bernabeu stadionā Madridē atbildes spēlē bija pārāks ar 5:1. Barselonas laikraksts Mundo Deportivo tolaik pasludināja madridiešus par pirmajiem pasaules čempioniem klubu futbolā, lai gan prātīgi aizrādīja, ka turnīrā nepiedalījās Āfrikas, Āzijas un citu FIFA iekļauto pasaules daļu komandas. Slavas virsotni Starpkontinentālais kauss sasniedza sešdesmitajos gados, kad brazīliešu brīnumbērna Pelē spārnotais Santos izaicināja Eiropas futbola smagsvarus, turklāt tā panākumi palīdzēja futbola attīstībai arī citos reģionos. Piemēram, pārējās Amerikas daļas tolaik dibināja apvienotu sava reģiona futbola jumtorganizāciju CONCACAF, starp kuras mērķiem bija arī iekļauties Dienvidamerikas klubu turnīru sistēmā. Nākamā desmitgade gan aizritēja skandālu ēnā, biežām asiņainām sadursmēm ne tikai starp klubu atbalstītājiem, bet arī komandu dalībniekiem. Tas ietekmēja turnīra prestižu, un spēcīgākās komandas ne reizi vien atteicās piedalīties tajā. Mūsdienīgākas aprises sacensība ieguva astoņdesmitajos gados, kad trofeju zināmā mērā paglāba japāņi ar zīmolu Toyota, piedāvājot ne tikai vilinošu balvu fondu, bet arī stingrus noteikumus un pienākumus, kas lielā mērā ieviesa kārtību un struktūru kausa izspēlē.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!