Arvien vairāk cilvēku meklē iespēju pārvarēt sevī bailes no aukstuma un gremdēties ūdenī arī rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Kā smej aktīva dzīvesveida piekritēji, parādoties sniega kupenām, sportošanas sezona svaigā gaisā nebeidzas. Cilvēki ziemā ne tikai slēpo un slido, bet arī skrien, minas un – savādi! – peld atklātos ūdeņos, neskatoties uz sniegputeni un ledus segu. Varu dalīties arī ar savu pieredzi. Tā nav liela, bet sākusies otrā ziemas peldēšanas sezona. Neesmu pats pieredzējušākais ronis, taču desmitiem reižu esmu gremdējies ledusaukstā ūdenī jūrā, upēs un ezeros. Pieredze lēnām ir uzkrāta, lai saprastu, ko ziemas peldēšana nozīmē.
Platuma grādos, kuros dzīvojam, ūdens temperatūra iekšzemes ūdenstilpēs un jūrā tikai dažus mēnešus sasniedz 20 grādu atzīmi, un ģenētiski noteikti esam iekodēti aukstumizturīgāki par cilvēkiem dienvidu zemēs. Šī doma nomierina, pirms decembra dienā kāpju Daugavā. Nomierina arī doma, ka ziemas sezonā roņiem ūdenī jāsamierinās ar temperatūru nedaudz virs nulles – tātad ūdenī ir siltāks nekā saltajā gaisā, kas cilvēku apskauj, stāvot blakus izcirstajam āliņģim. Trešais, ko saku savam alter ego, – aizmirsti par aukstumu, tu tikko esi noskrējis dažus kilometrus, esi karsts un ūdens ir tavs draugs, jo tu pats sastāvi gandrīz tikai no ūdens. Tā ir tikai saplūšana.
Aptaujājot ziemas peldēšanas entuziastus un rūdīšanās speciālistus, sapratu, ka diezgan daudz esmu darījis visnotaļ pareizi – vispirms pie aukstuma ir jāpieradina prāts un tikai tad ķermenis. Pareizo pieeju ziemas peldēm definēt nav iespējams, bet te būs daži stāsti no ziemas peldētāju personīgās pieredzes, kas reizēm bijusi arī pavisam skarba.
Veselīgs dzīvesstils vai modes lieta?
Kāpēc arvien vairāk cilvēku izkāpj no komforta zonas un aukstā laikā dodas mērcēties aukstā ūdenī? Ir dažādi iemesli – kaut kā jauna sasniegšana, sevis izzināšana vai apliecināšana draugu un kolēģu priekšā, pašdisciplīnas vēlme un galu galā tās ir arī lētākās un visiem pieejamākās SPA procedūras. Tomēr, lai šis neizvērstos murgā, nepieciešama regularitāte un jākrāj aukstā ūdenī pavadītās minūtes. Tā uzskata arī 2012. gada pasaules čempione ziemas peldēšanā 450 metru distancē ārste osteopāte Velga Zaļaiskalna. Velga ir pieredzējusi peldētāja, taču, kā vairākumam cilvēku, arī viņai patīk peldēt vasaras sezonā. Izaicinājums līst ūdenī arī aukstajā laikā dakterei radās pēc tam, kad radio pārraidē uzzināja par Jūrmalā gaidāmo pasaules čempionātu ziemas peldēšanā.
"Radio dzirdēju, ka janvārī Latvijā būs pasaules čempionāts ziemas peldēšanā. Bija oktobris, un tas nozīmē, ka palikuši tikai daži mēneši, lai sagatavotos tam, ko nekad iepriekš nebiju darījusi. Esmu sporta ārste, un tā man bija arī profesionāla interese – pārbaudīt savas varēšanas robežas. Esmu peldētāja, un patīk arī vēss ūdens, bet ziemas čempionāts bija kā liels izaicinājums. Biju apņēmusies to paveikt, jo mani saistīja arī ziemas peldēšanas izziņas process – kā cilvēks šādā veidā var trenēt savu veģetatīvo nervu sistēmu? Lai izārstētu, cilvēkam jāspēj pielāgoties, adaptēties citos apstākļos un ūdens ir viena no tādām spēcīgām vidēm. Tomēr tam visam ir jāpieiet sistēmiski. Pati sāku ar peldi jūrā valsts svētkos 18. novembrī. Rudeņi pēdējos gados mums ir maigi, ūdeņi vaļā, to aukstumu nejūti – izlien ārā, vēl saulīte uzspīd, fantastiskas sajūtas. Tajā brīdī bija forši, tomēr pēc pāris dienām apaukstējos. Saprotu, ka ziemā līst ūdenī ir veselīgi, bet tikai līdz brīdim, kamēr vēl nejūti aukstuma iedarbību – tas tevi vēlāk var saslimdināt. Tomēr apaukstēšanās kā atnāk, tā arī pēc divām trim dienām pāriet, un atkal esi vesels. Tā ir normāla cilvēka reakcija uz aukstumu, līdzsvara izmaiņām organismā. Atveseļojos un ielīdu ūdenī otrreiz. Šoreiz Ventā, Kuldīgā. Izlīdu no ūdens ātrāk, bet atkal pēc pāris dienām apslimu, tikai jau daudz maigākā formā. Aukstums pēc būtības cilvēkam ir patogēnais faktors – lien pa kājām iekšā, kamēr ielien visā ķermenī."
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!