Otrās dienas sacensības viņa rezumēja pa disciplīnām. “Es cerēju uz labākiem laika apstākļiem 800 metru skrējienā. Bija ļoti grūti skriet lietū, jo meitenes, kuras skrēja pa priekšu visu laiku šļakstīja sejā ūdeni. Ļoti liels prieks par tāllēkšanu. Nebiju gaidījusi tik labu personisko rekordu (6,31 m – aut.). Skumīgi par šķēpmešanu. Bija ļoti liels pretvējš, un vispār sacensībās pirmo reizi metu pret vēju, tehniski nepilnīgi, pārāk daudz ar spēku. Tāpēc arī šķēps lidoja greizi, arī pārāk augstu uzmetu. Tā es parasti nedaru. Kad uzmetu augšup, tad šķēps arī apstājās.”
Interesanti bija uzzināt, kāpēc skrējiena laikā Laura atlaida tik tālu sev priekšā Aigu. Punktu summā Ikauniece pirms 800 metru skrējiena bija priekšā Grabustei tikai deviņus punktus. “Es zināju tempu, kādā man ir jāskrien. Centos skriet pēc sava grafika, bet sākums tik un tā sanāca par ātru. Tikai pašās beigas viss bija pēc mana grafika. Jā, tā bija, ka Aiga uzdevu ļoti ātru tempu. Nebiju to gaidījusi. Domāju, ka viņa visu laiku skries aiz manis un beigās centīsies tikt garām.” Vai nebija bail, ka Grabuste atrausies pārāk tālu? “Zināmā mērā riskēju, bet cerēju, ka saņemšos un varēšu viņu panākt.”