Šis ir uzskatāms piemērs tam, ka reizēm lieti noder neitrāls skats no malas. Uz spēlētāja CV lapas uzrakstu "nevajadzīgs" Latvijā reti kurš apšaubīja, bet jaunajam valstsvienības trenerim Bobam Hārtlijam bija savs redzējums. Taisnības labad gan jāprecizē, ka Hārtlijs pēc Alpu līgas finālsērijas beigām sākotnēji neuzstāja uz Jāņa izsaukšanu. Jā, februārī bija dežūrzvans Spruktam, taču nometnē zem kandidātu saraksta šķietami jau bija pavilkta svītra, un tikai 4:6 zaudējums pārbaudes spēlē Francijai kalpoja par iemeslu saduļķot izlases mierīgos ūdeņus. Liela daļa spēlētāju pa straumei rāmi jau peldēja Ķelnes virzienā, bet pieredzējušajam speciālistam gribējās realitātē pārbaudīt, vai kāds lietaskoks nav atstāts aiz borta. Varbūt Sprukta un Mārtiņa Cipuļa pasaukšana bija domāta tikai kā modinātājzvans pārējiem. Patiesību zina tikai Hārtlijs, bet daudz svarīgāks šajā gadījumā ir iznākums.
Vēl gan galīgo secinājumu nevar izdarīt. Kad avīzes numurs jau bija nodots iespiešanā tipogrāfijā, Latvija turpināja cīņu ar Slovākiju. Un iespējams, ka Spruktam šajā čempionātā būs arī kāds klupiens, taču nevar noliegt, ka pirmajā spēlē Jānis bija viens no baļķa nesējiem. [Jānis piespēlei pirmajā mačā pret dāņiem svētdien pievienoja arī gūtos vārtus pret slovākiem - red.]
Tāpēc priekšdienām vajadzētu būt mācībai, ka Latvijas hokeja šaurajā rocībā der pataustīt visus šaubīgos pavedienus. Savā pēdējā pasaules čempionātā – 2015. gadā Prāgā – Sprukts statistikas ailē ierakstīja tikai vienu rezultatīvu piespēli, uz laukuma izskatījās smagnējs un pēc tam pa karjeras kāpnēm augšup nekāpa. Tāpēc arī nebija pretargumentu apgalvojumam, ka 35 gadus vecs Alpu līgā spēlējošs uzbrucējs izlasei vairs nav vajadzīgs. Nākamajās desmit reizēs līdzīgos gadījumos var būt tukšie šāvieni. Bet, ja būs atkal viens trāpījums mērķī, skata pārlaišana pār it kā jau norakstītajiem spēlētājiem būs attaisnojusies.
senču ols
Kira Grindeks
aigars