Neticami labi saglabājusies kurpe tika atrasta kalnu alā Armēnijā. Tā izgatavota pirms aptuveni 5500 gadiem, kad tikko sāka attīstīties kompleksas civilizācijas, jeb tūkstoš gadu pirms Gīzas piramīdu uzbūvēšanas. Gluži kā mūsdienās, arī toreiz apaviem izmantota govs āda, kas rūpīgi savilkta kopā ar ādas auklu.
Nelielai kājai
Aptuveni desmit centimetru garā kurpe acīmredzot piederējusi kādam bērnam vai neliela auguma sievietei. Dīvainā kārtā tā saglabājusies tik labi, ka pat ādas aukla nav satrūdējusi un arheologi varēja izpētīt seno meistaru iemaņas. Kurpe atrasta bedrē kopā ar trīs podiem, kuros bija meitenes galvaskauss, mieži, kvieši un aprikozes. Zinātnieki pieļauj, ka kurpe piederējusi galvaskausa saimniecei, kura apbedīta kāda reliģiska rituāla laikā.
«Sākumā mēs padomājām, ka objekts ir kādus 600-700 gadu vecs, jo tas bija saglabājies tik labā stāvoklī,» viens no darba grupas dalībniekiem Rons Pinhasi no Korkas Koledžas universitātes laikrakstam Daily Mail atzīst, ka aizvēsturiskā kurpe ir viņa mūža lielākais atradums, «kad mēs noskaidrojām, ka tā tapusi ap 3500 gadu pirms Kristus un ir vecākais ādas apavs, mēs bijām ļoti saviļņoti.»
Viņš uzskata, ka apavus valkāja agrīnie zemnieki, kuri bija iemācījušies apkopt zemi un pamazām nostiprināja šīs iemaņas kā galveno pārtikas sagādes veidu. Izrakumi tika veikti kalnos Vajocdzoras provincē, kas atrodas netālu no Turcijas robežas. Šis reģions atrodas «Auglīgā pusmēness» nomalē. Tā tika dēvēts apgabals Tuvajos Austrumos, kur radusies lauksaimniecība un tādējādi arī pirmās pilsētas.
Kā mūsdienu kurpe
Pastalām līdzīgie apavi bija izgatavoti no viena ādas gabala, kuram ārmalās izdurti caurumi un ievilkta ādas aukla. Savelkot auklu ciešāk, āda apklāja pēdu no visām pusēm gluži kā mūsdienu kurpe. Materiāls bija apstrādāts ar augu eļļu, un tas piedevis ne tikai vieglu tonējumu, bet arī pasargājis no plaisāšanas.
«Āda bija salocīta divās kārtās un ietonēta, kas, iespējams, bija pavisam jauna tehnoloģija,» R. Pinhasi sliecas domāt, ka klimatiskie apstākļi spieduši senos cilvēkus radoši pieiet ķermeņa pasargāšanai no vides. Pārsteidzošākais ir tas, ka kurpju izgatavošanas pamatprincipi ir tādi paši kā šodien - āda sašūta aiz papēža un pēdas virspusē.
«Man uzreiz bija skaidrs, ka tā ir ļoti līdzīga Balkānu nacionālajiem apaviem, ko dēvē par opanke un kas joprojām dažās reģiona daļās svētkos tiek valkāti pie tautastērpa,» Toronto Bata kurpju muzeja kuratore Elizabete Semmelheka žurnālam National Geographic norāda, ka šūšanas tehnika abos gadījumos ir līdzīga, «es nodomāju - oho, nekas daudz nav mainījies.»
Aitu iekonservēta
Interesanti, ka kurpē bija zāle. Tās funkcijas arheologi vēl nespēj simtprocentīgi izskaidrot un izvirzījuši divas hipotēzes - tā kalpojusi kā odere, lai sildītu kāju aukstā laikā, vai arī tikusi izmantota apavu izgatavošanas procesā, lai piešķirtu tiem formu.
Ticamāks šķiet pirmais variants, jo šie apavi bija lietoti diezgan ilgi. Kalpošanas laikā dažas auklai paredzētās spraugas pārtrūkušas un nēsātājs bija spiests izdurt jaunus, citādi kurpe vairs neturējās kopā. Turklāt šajā reģionā arī pirms piecarpus tūkstošiem gadu bija karstas vasaras un sniegotas ziemas. Tas izskaidro nepieciešamību pēc silta apģērba un apaviem.
Kurpes, ko atrada Arheoloģijas institūta doktorante Diāna Zardarjana, tik labi saglabājušās tāpēc, ka Areni-1 alā bija vēss un sauss gaiss. To iekonservēšanai palīdzēja arī aitu mēsli, ar ko bija nosēta visa alas grīda. «Mēs nespējām noticēt, ka esam kaut ko tādu atraduši. Sakaltušas zemes kārta bija iekonservējusi artefaktus un arheoloģiskās nogulsnes, tādēļ artefakti bija sausi un labi saglabājušies, it kā tie būtu atradušies kādā traukā,» viens no pētniekiem Gregorijs Arešjans no Kalifornijas Universitātes žurnālam National Geographic stāsta, ka bez šādas apstākļu sakritības senā kurpe diez vai būtu sagaidījusi izrakumu veicējus.
Līdz šim par senākajām slēgtajām kurpēm tika uzskatītas tās, ko pirms 5300 gadiem nēsājis Austrijas Alpos iesalušais cilvēks Eci. Savukārt «siltā klimata» apavu vēsture ir krietni garāka - alā ASV Misūri štatā atrastās no augiem izgatavotās sandales ir vairāk nekā 7000 gadu vecas.