Lai uzzinātu jaunākās tehnoloģiju tendences, IBM forumā tikās vadošie informācijas tehnoloģiju uzņēmumi un speciālisti. Pasaules tendences liecina, ka kopš 2010. gada kopējais datu apjoms ir pieaudzis četras reizes. Eksperti uzskata, ka ar šādu datu ģenerēšanas ātrumu, šis apjoms līdz 2020. gadam būs vēl četrdesmit reizes lielāks, kas nozīmē – pieprasījuma pieaugumu pēc efektīgiem lielu datu apstrādes risinājumiem.
IBM forumu Rīgā atklāja IBM vadītājs Baltijas valstīs Uģis Eriņš, minot, ka IT risinājumi aizvien ir viena no pieprasītākajām nozarēm kā darba tirgū, tā arī biznesa jomā. „Kvalitātes prasības aug līdz ar tehnoloģiju iespēju attīstību – informācijas uzglabāšana un apstrāde vairs nav tikai uzņēmumu IT administratoru atbildības joma, bet sistēmu darbība būtiski ietekmē arī uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, reputāciju un efektivitāti,” stāsta U.Eriņš.
Aicinot nozares profesionāļus novērtēt un izmantot šīs izmaiņas savā labā, IBM vadošais informācijas stratēģis Stīvens Adlers (Steven Adler) komentē: „Bieži uzņēmumu iekšējo datu glabāšana un sistematizēšana ir haotiska un neuzticama. Svarīgi ir sakārtot šos datus un iegūt no tiem lietderīgu informāciju, efektīvi izmantojot uzņēmumu resursus,” norāda S.Adlers.
Nepieejamiem datiem vērtības nav
„Dati kļūst par informāciju, ja tiem iespējams piekļūt un tos iespējams apstrādāt atbilstoši aktuālajām vajadzībām un vēlamajam pielietojumam. Nav pietiekami tikai publicēt datus, ir svarīgi izskaidrot to, kā dati tika iegūti, kādi algoritmi tika izmantoti. Viena no tendencēm, kas ilustrē to, kā tiek strādāts ar informāciju, ir atvērto datu (Open Data) koncepcija,” skaidro Stīvens Adlers. Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija skaidro, ka atvērto datu mērķis ir nodrošināt sabiedrībai piekļuvi vērtīgiem un izmantojamiem datiem ikvienā jomā. Attēlojot datus ar vizualizāciju, sakarību vai ģeogrāfiskas piesaistes vietu palīdzību, tas var būt noderīgs resurss gan iedzīvotājiem sadzīvē, gan arī uzņēmējiem, kuri var veidot jaunus pakalpojumus un lietojumprogrammas, tādējādi veicinot tautsaimniecības izaugsmi, un vienlaikus arī efektīvāku valsts pārvaldi. „Piemēram, pilsētās uz atvērto datu bāzes var tikt radītas aplikācijas, kas norāda, kuras ielas ziemā attīrītas no sniega, cikos pienāks vilciens vai kā progresē pieprasījumi salabot ceļu bedres,” piebilst IBM vadošais informācijas stratēģis. Tāpat Stīvens Adlers min, ka strādājot ar atvērto datu informāciju, vēsturiski tieši sabiedrība sniedza piemēru privātajam sektoram, kas, savā ziņā, ir aizkavējies datu apstrādes novitāšu izmantošanā. Arī privātajam sektoram laiks veidot risinājumus, kas ļautu iet līdzi laikam un izmantot tos datus, kas nav publiski pieejami, uzņēmuma darba procesu optimizācijai.
Kognitīvās sistēmas ir informācijas apstrādes nākotne
Aizvadītā gada IBM forumā IBM goda biedrs Džons Kons (John M. Cohn) stāstīja par kognitīvām jeb izziņas sistēmām informācijas apstrādē, norādot uz augošo tehnoloģiju attīstības tempu un tendenču pietuvināšanos lūzuma punktam, kad datori būs tūkstoškārt ātrāki un mācīsies pastāvīgi. Šogad forumā IBM goda biedrs un IBM nākotnes skaitļošanas sistēmu viceprezidents Bižans Davari (Bijan Davari) prezentēja ideju, kas norāda, ka mūsdienās jaunās tehnoloģijas darbojas līdzīgi cilvēku smadzenēm – tiek radītas izziņas sistēmas, kas sniedz iespēju saņemt daudz detalizētāku informāciju par datiem, ko paši radām. Izziņas datorsistēmas palīdzēs cilvēkiem saskatīt jēgu sarežģītās struktūrās, sekot līdz aizvien pieaugošam informācijas aprites ātrumam, pieņemt lēmumus, kas balstās uz plašāku informācijas spektru, uzlabos mūsu veselību un dzīves kvalitāti, kā arī likvidēs jebkāda veida barjeras, tostarp, ģeogrāfiskas distances, valodas barjeras, izmaksas un nepieejamību.
Veids kā vairot klientu lojalitāti
Savukārt runājot par informācijas apstrādi no klienta skatu punkta, biznesa analītikas radīto darbību rezultāts ir viens no iespējamiem mārketinga rīkiem, kā veicināt klientu lojalitāti. Informācija, ko uzņēmums saglabā par savu klientu, noder gan nākotnes darījumu pielāgošanai, pakārtoti klientu vēlmēm, gan arī jaunu produktu un servisa pakalpojumu izstrādei. Piemērs, ko IBM Forumā minēja IBM Prognozējošās analītikas un biznesa inteliģences risinājumu eksperts Olivers Orsins (Oliver Oursin): „Ja lidsabiedrība, kuras pakalpojumus izmantoju visbiežāk, negaidot atceļ manu lidojumu un kā kompensāciju piedāvā citu lidojumu uz citu galamērķi, es būšu neapmierināts, jo man nepatīk lidot – daru to piespiedu kārtā. Un šo informāciju lidsabiedrība varētu uzzināt, ja pārvaldītu savs datus, ko iegūst no pašu veiktajām regulārām klientu aptaujām. Ja lidsabiedrība analizētu savu klientu datus, zinātu, ka uz tuvākajiem ceļošanas punktiem man patīk ceļot ar automašīnu. Ja viņi kā kompensāciju man piedāvātu bezmaksas luksus klases automašīnas īri – es novērtētu ieinteresētību no lidsabiedrības puses un turpmāk būtu daudz lojālāks klients.”
Tāpat IBM Baltijas valstu vadošais tehnoloģiju arhitekts Jānis Čevers vērš uzmanību uz jaunākajām datu glabāšanas iespējām un risinājumiem. „Piemēram, atdodot rentgenu pacientam, slimnīca noveļ atbildību par datu saglabāšanu no saviem pleciem. Ne visi cilvēki spēj uzglabāt visus fiziskā formāta dokumentus, turklāt daudzi dokumenti, piemēram, kā rentgena attēli, vienkārši nepareizas uzglabāšanas rezultātā var tikt neatgriezeniski bojāti. Vai nebūtu vienkāršāk, ja šie dati tiktu glabāti uz serveriem, kur pacients, tāpat kā ārstējošais ārsts vai cits ārsts, var piekļūt visai slimības vēsturei? Inteliģents tehnoloģiju lietojums ļauj padarīt procesus ātrākus, uzticamākus un kvalitatīvākus.”
IBM Forums, viena no lielākajiem ikgadējiem IT pasākumiem Latvijā, notiek jau septīto gadu pēc kārtas, un tā dalībnieki ik gadu tiek iepazīstināti ar nozīmīgākajām tendencēm IT jomā, kā arī jaunākajiem IBM produktiem un risinājumiem. Forumā piedalījās tādi IBM klienti un biznesa partneri kā uzņēmums Squalio (Ziemeļeiropas pirmais programmatūras kvalitātes kompetences centrs), Latvijas Nacionālā bibliotēka, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Datakom, DPA, Komerccentrs Dati Grupa, TelCom un Exigen Services Latvia.
Par IBM Latvija
International Business Machines Corporation (IBM) ir pasaules lielākā informācijas tehnoloģiju un servisa kompānija ar 85 gadu pieredzi. Pieredze un visaugstākā līmeņa profesionālisms apvienojumā ar plašo produktu un pakalpojumu klāstu uzņēmumam dod iespēju radīt ikviena klienta vajadzībām visatbilstošākos tehnoloģiskos risinājumus. IBM Latvijā ir pārstāvēts jau kopš 1992. gada, kad Rīgā tika nodibināta IBM pārstāvniecība, lai piedāvātu klientiem Latvijā pēc iespējas plašāku IBM produktu klāstu un pilnvērtīgu servisu. SIA IBM Latvija dibināta 1997. gada decembrī.