Pieteikties stipendijām varēja jebkurš 12. klases absolvents, kurš savas tālākās studiju gaitas ir saistījis ar IT. Viens no galvenajiem kritērijiem, vērtējot skolēnu pieteikumus stipendiju konkursam, bija katra pretendenta motivācija un pamatojums, kādēļ viņš vai viņa vēlas studēt IT zinātnes, kā arī attiecīgā pretendenta sekmes un ārpusskolas intereses un sasniegumi.
Atlases kārtībā tika piešķirtas 10 stipendijas pretendentiem no visiem Latvijas reģioniem, starp kuriem divi laureāti ir no Rīgas. Stipendijas 100 Ls mēnesī konkursa uzvarētāji saņems pirmajā studiju gadā no septembra līdz jūnijam. Šis projekts neuzliek nekādas saistības stipendijas saņēmējiem pret stipendijas devēju. Vienīgā un galvenā prasība ir sekmīgi mācību rezultāti augstskolā.
„Latvijas jauniešu zinātkāres veicināšanā šis ir mūsdienīgs risinājums, ko nu jau droši varam saukt par tradīciju. Publiskā un privātā partnerībā šeit izpaužas vienā no vislabākajām formām, kas bagātina gan iesaistīto indivīdu, ļaujot tam koncentrēties uz mācību procesā svarīgāko." saka izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks.
Stipendijas 2011./2012.mācību gadam saņēma:
Stipendiāti no Kurzemes:
Mārcis Kadeģis, Ventspils 1.ģimnāzijas absolvents,
Kristers Zīmecs, Saldus ģimnāzijas absolvents;
Stipendiāti no Latgales:
Aleksandrs Zaharčenko, Daugavpils Valsts ģimnāzijas absolvents,
Vladislavs Aleksandrovičs, Daugavpils 12.vidusskolas absolvents;
Stipendiāti no Rīgas:
Ēriks Gopaks, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas absolvents,
Jānis Lācis, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas absolvents;
Stipendiāti no Zemgales:
Elīna Baranovska, Jelgavas Valsts ģimnāzijas absolvente,
Kārlis Seņko, Dobeles Valsts ģimnāzijas absolvents;
Stipendiāti no Vidzemes:
Artūrs Olaps, Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvents,
Edgars Ozols, Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvents.
„Sadarbība starp dažādu nozaru privātiem uzņēmumiem un organizācijām, izglītības iestādēm un valdību ir jāveido kā ilgtermiņa sadarbība. Šīs sadarbības mērķis ir piedāvāt darba tirgū speciālistus, kādus darba tirgus pieprasa un pieprasīs īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvā un kuri spēs vairot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Vai ir jēga no studiju programmām un studentiem, kuru iegūtās zināšanas nepieprasa darba tirgus? Vai ir jēga ieguldīt līdzekļus izglītībā, tai skaitā, valodu zināšanās, darbinieku pārkvalificēšanā, ja viņi pielietojumu atradīs citās valstīs? Manuprāt, nē. Ir jēga sekmēt tās studijas un tās studiju vietas, kur esošie studenti būs pieprasīti no vietējiem darba devējiem. Ir jēga ieguldīt tajos studentos, kuri iegūtās zināšanas turpinās ar jaunām idejām un radošiem piedāvājumiem. Tas prasa drosmi, uzņēmību un enerģiju." skaidro DPA vadītājs Juris Vilders.