Pamatšūnu izdalīšanās no kaulu smadzenēm ir dabīgs ķermeņa pašsalabošanās process. Atkarībā no savainojuma rakstura organisms sūta darbā dažādu paveidu pamatšūnas, lai tās aizstātu bojātos audus. Taču dažos gadījumos, kā, piemēram, sirdstriekas, "remonts" nav īsti sekmīgs. Pat pēc pamatšūnu izdalīšanās dažas orgāna funkcijas tiek zaudētas.
Vairāk šūnu
Londonas Imperiālās koledžas pētnieki nolēmuši atrisināt šo problēmu, palielinot pamatšūnu daudzumu. Vispirms laboratorijas pelēm tika dotas augšanu veicinošas zāles. Tās ir vielas, kas kaulu smadzenēs rodas dabīgi. Pēc tam tika dots medikaments Mozobil. Tā rezultātā kaulu smadzenes saražoja simtreiz vairāk audu atjaunošanā vajadzīgo pamatšūnu nekā parasti.
"Ķermenis nemitīgi pats sevi remontē. Taču, kad bojājumi ir smagi, tā spējas palīdzēt sev ir ierobežotas," viena no pētniecēm Sāra Renkina raidsabiedrībai BBC atgādināja, ka ar pamatšūnu palīdzību tiek likvidētas mazās brūces, "mēs ceram, ka ar papildu pamatšūnu saražošanu, kā mums to izdevās panākt pelēs, mēs spēsim veicināt ķermeņa spēju salāpīt sevi un paātrināsim salabošanas procesu."
Patlaban mediķu rīcībā ir vairākas tehnikas, kā palielināt no kaulu smadzenēm pamatšūnas ražojošo asinsķermenīšu skaitu. Britu zinātnieki pastiprināti izpētīja divas no tām. Viena ražo šūnas asinsvadiem, bet otrā tehnikā pamatšūnas pāraug par kauliem vai skrimšļiem.
Nākamais posms britu pētījumos būs noskaidrot, vai papildu pamatšūnas peles organismā dod reālu labumu. Piemēram, vai tās salabo savainojumus ātrāk un vai tās spēj novērst sirdstriekas radītos bojājumus.
Vairāk ir labāk?
Skeptiķi par to nav droši. Viņi arī vērš uzmanību uz iespējamiem blakus efektiem, ja pamatšūnas ražojošie orgāni pārāk bieži darbosies pārslodzes režīmā. Tas varot novest pie aizvien jauniem audu bojājumiem un pat cilvēka nāves. Tomēr Imperiālās koledžas komanda nepadodas. Ja viss noritēs pēc plāna, tuvāko desmit gadu laikā eksperimenti notikšot arī ar cilvēkiem.
Zinātnieki pieļauj, ka jaunā tehnika varētu palīdzēt apkarot tādu ar imūnsistēmas nepilnībām saistītu slimību kā reimatiskais artrīts. Tā liek ķermeņa imūnsistēmai uzbrukt pašai saviem audiem. Zāles ir iegūstamas, jo šo kaiti var apkarot pamatšūnas, no kurām izaug kauli un skrimšļi.
"Jau sen zināms, ka kaulu smadzenes satur šūnas, kas spēj aizvietot zaudētās vai novecojušās šūnas. Tagad kļūst aizvien ticamāk, ka kaulu smadzenēs ir arī šūnas, kas spēj salabot bojātus iekšējos orgānus, tādus kā sirds un asinsvadi. Taču tikai dažos gadījumos tas ir efektīvi," saka Britu sirds fonda medicīniskais direktors Pīters Veisbergs, "šis pētījums identificējis dažus svarīgus molekulāros ceļus, kas mobilizē šīs šūnas."
Ja cilvēka ķermenis reaģēs līdzīgi un mediķi būs pārliecināti, ka šāda ķermeņa pārslodze nekaitē veselībai un dzīvībai, cilvēce iegūs apbrīnojamu dziedēšanas spēju. "Varbūt ir iespējams izstrādāt zāles, ar kuru palīdzību rastos pareizās pamatšūnas pareizajā daudzumā, kas ieietu asinsritē un salabotu sirds bojājumus," P.Veisbergs neizslēdz iespēju, ka kādu dienu patiešām varētu parādīties "ķermeņa remontam" nepieciešamās zāles.