Dažkārt pirms daudziem gadiem aizsāktas stabilas tendences noteiktu tehnoloģiju attīstībā turpina dzīvot gadu desmitiem. Piemēram, aplūkojot mobilo tehnoloģiju attīstību, mēs uzreiz ieraudzīsim vairākus virzienus: tiekšanos samazināt mobilo ierīču izmērus, to lietošanas ērtuma paaugstināšanu un veiktspējas palielināšanu. Un tas viss notiek ģeometriskā progresijā! Šo procesu sinerģija dažu pēdējo gadu laikā ir novedusi pie tādu ierīču rašanās, kas vēl pirms 20 gadiem pastāvēja tikai futurologu un romantiķu, kas atkal un atkal skatās «Zvaigžņu ceļa» sērijas, visdrosmīgākajos sapņos. Augstas veiktspējas viedtālruņi ar navigācijas moduļiem, kas attēlo pašreizējo atrašanās vietu ar optimālā maršruta plānu, programmas, kas automātiski parāda ekrānā Holivudas grāvēja seansu sarakstu, turklāt tieši tad, kad ejat garām kinoteātrim, vai iecienītā ēdiena cenu, kad ieejat kafejnīcā; planšetdatori ar e-pastu, prezentācijas materiāliem, saziņas līdzekļiem, plānotājiem un pat īpašām navigācijas programmām, ko piloti izmanto pasažieru lidmašīnu vadīšanā, — visi šie rīki ir kļuvuši par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Un, protams, šīs ierīces un tehnoloģijas tāpat ir nostiprinājušas savas pozīcijas komercdarbības pasaulē un tās korporatīvajā vidē.
Uzņēmuma Forrester 2012.gada ceturtajā ceturksnī veiktā pētījuma dati liecina, ka 75% uzņēmumu darbinieku visā pasaulē ikdienas darbā vēlas izmantot savas personīgās mobilās ierīces. Tas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Turklāt lielākā daļa no viņiem (76%) grib izmantot tieši viedtālruni.
Arvien biežāk uzņēmumu darbinieki, kuri bieži dodas komandējumos, darbam izmanto mobilās ierīces. Kompaktais izmērs, vienkāršā lietošana, izmantojot skārienekrānu, un augstā veiktspēja, ko jau gandrīz var salīdzināt ar galddatoru, ir nozīmīgas priekšrocības, bet daudzi uzņēmumi jau uzlūko mobilās ierīces par personālam nepieciešamu darba rīku. Taču nedrīkst aizmirst, ka mobilo ierīču un operētājsistēmu lavīnveida pieaugumam un straujajai attīstībai uzmanību pievērsuši arī kibernoziedznieki. Piemēram, mobilajai platformai Android domāto kaitīgo programmu skaits tagad jau ir mērāms tūkstošos. Tie ir gan mobilie vīrusi, kas nosūta īsziņas uz maksas numuriem, gan spiegprogrammas, kas iegūst piekļuvi visai ierīces informācijai un reģistrē visas lietotāja darbības, gan trojieši, kas paredzēti autorizācijas datu pārtveršanai, lai piekļūtu internetbankām vai maksājumu sistēmām. Pat rūpīgi izplānoti mērķuzbrukumi rūpnieciskās spiegošanas jomā arvien biežāk ietver pret mobilajām ierīcēm vērstus «trieciena» virzienus. Tas viss, protams, apdraud uzņēmumu infrastruktūru, personu datus un izšķiroši svarīgu informāciju. Turklāt šis apdraudējums nav mazāk nopietns par standarta kiberdraudiem, kas vērsti pret klasiskajiem tīkla resursiem.
Mobilo ierīču masveida izplatība ir novedusi pie tā, ka uzņēmumu darbinieki ir sākuši aktīvi izmantot personiskos viedtālruņus un planšetdatorus ikdienas darba pienākumu veikšanā. Tas sagādā īstas galvassāpes sistēmu administratoriem un darbiniekiem, kas atbild par ITdrošību, jo kontroles zudums pār uzņēmuma tīkla mobilo segmentu un izpratnes trūkums par to, no kurienes tieši var parādīties draudi, galīgi nav nekas patīkams. No otras puses, personisko mobilo ierīču izmantošanai ir arī pozitīvi aspekti, piemēram, samazinās izmaksas par iegādi un uzturēšanu.
Šī tendence ir ieguvusi nosaukumu BYOD (Bring your own device) — «atnes savu ierīci» politika. Ar šo terminu saprot procedūras, kas ļauj darbiniekiem izmantot personiskās mobilās ierīces uzņēmuma tīkla infrastruktūrā, piemēram, piekļuvei e-pastam, taču nevis vienkāršai piekļuvei, bet kontrolētai un drošai. BYOD galvenā problēma no informācijas aizsardzības nodrošināšanas viedokļa ir tādu tehnisko līdzekļu informācijas apstrāde un pielaide uzņēmuma informācijas sistēmām, kas IT dienestiem ir «neuzticama vide», kura nepakļaujas uzņēmumā noteiktajām prasībām. Mobilo ierīču komunikācijas principi un funkcijas bieži vien gluži vienkārši neiederas atsevišķu uzņēmumu drošības politikā.
Tieši šo problēmu risināšanai uzņēmumi, kas izstrādā antivīrusu programmatūras, ir radījuši tehnoloģijas un programmnodrošinājumu ar abreviatūru MDM (Mobile Device Management — mobilo ierīču pārvaldība). Programmatūras, kas izmanto MDM tehnoloģijas, ir izstrādātas, lai uzraudzītu, pārvaldītu, aizsargātu un atbalstītu plašu mobilo ierīču klāstu, piemēram, mobilos tālruņus, viedtālruņus, planšetdatorus un citas ierīces, kas pieder gan uzņēmumam, gan darbiniekiem. Kontrolējot, aizsargājot un pārvaldot datus, iespējams ievērojami samazināt iejaukšanās tīkla infrastruktūrā risku, paaugstināt tās uzticamību un IT procesu veiktspēju. Modernās MDM tehnoloģijas ir ātri iestatāmas, universālas un viegli iekļaujamas esošajā tīkla infrastruktūrā, tās var integrēt jau funkcionējošā risinājumā, piemēram, Active Directory vai tai pašā Exchange.
Parasti tipiskam risinājumam ir servera un klientu arhitektūra. MDM serveris dod rīkojumus mobilajām ierīcēm, savukārt klientu lietojumprogrammas tajās apstrādā informāciju un veic norādītos uzdevumus. Tehnoloģijas MDM programmu izstrādājumos var izmantot populāru sistēmu funkcijas, piemēram, Apple MDM vai Microsoft Exchange, vai savus programmu risinājumus, kas paredzēti dažādām operētājsistēmām (piemēram, Android). Ar MDM var izveidot, standartizēt un iestatīt uzņēmuma mobilā e-pasta profilus, izveidot un pārvaldīt piekļuves politikas uzņēmuma tīklam no mobilajām ierīcēm, šifrēt un attālināti dzēst datus ierīcēs, instalēt un atinstalēt programmatūras, bloķēt nozagtas vai nozaudētas ierīces, pārvaldīt antivīrusu aizsardzību un daudz ko citu.
Īpaši efektīvi ir tie MDM risinājumi, kuros liela uzmanība pievērsta centralizētai vadībai. Turklāt ir risinājumi, kuros mobilās infrastruktūras centralizēta vadība ir savienota ar vispār visa uzņēmuma tīkla pārvaldību — visiem programmu un aparatūras resursiem un piekļuves kontroli. Šāds risinājums ļaus ITdarbiniekiem iegūt pilnu priekšstatu par procesiem, ātri pieņemt lēmumus un uzlabot veiktspēju.
Nobeigumā jāpiebilst, ka mobilajām ierīcēm domātu jaunu veidu apdraudējumu parādīšanās nav nekāds mīts, bet īstenība. Tas redzams no antivīrusu uzņēmumu pārskatiem, kas pēta mobilo ierīču kaitīgās programmatūras, kā arī no ekspertu uzstāšanos tematiem pasaules informācijas drošības jomas forumos un konferencēs. Taču tikpat strauja MDM tehnoloģiju attīstība ļaus būt gataviem šīs desmitgades kiberdraudiem.