Par Hesperonychus elizabethae nodēvētais dinozaurs bijis tik
liels kā vista. To paleontologi izskaitļoja, "piedomājot" pārējo
skeletu sešiem atrastajiem iegurņa kauliem. Viņi sliecas domāt, ka
divkāju zvērēns bijis mazākais pirms 75 miljoniem gadu uz Zemes
dzīvojošais gaļēdājs. Par tā gastronomisko gaumi liecina robotie
zobi, kādi parasti ir plēsējiem. Hesperonychus pieder pie tā
dēvētajiem teropodiem - dinozauru grupai, no kuras vēlāk attīstījās
mūsdienu putni.
Rets gadījums
Fosilijas tika atrastas Kanādas Albertas provincē, kur ir ārkārtīgi lielas "dinozauru kapenes". Tomēr ar mazu dinozauru skeletu atrašanu kanādiešiem līdz šim nav veicies. "Āzijā apbrīnojami labi saglabājušos maziem putniem līdzīgo skeletu atrašana ir normāla parādība, bet Ziemeļamerikā tas ir ārkārtīgs retums," britu raidsabiedrībai BBC saka Albertas universitātes paleontologs Filips Karijs. Viņš pieļauj, ka mazo dzīvnieku kaulus iznīcinājuši Kanādas teritoriju savulaik blīvi apdzīvojušie milzeņi.
"Tolaik šeit skraidīja un mazos ēda daudzi lieli dinozauri. Turklāt mazos kaulus viegli var aizskalot upe," profesors atgādināja, ka krīta periodā Kanāda bija silta un tajā bija neskaitāmas ūdenstilpes.
Atklājums apstiprinājis zinātnieku aizdomas, ka tieši reptiļi, nevis zīdītāji Ziemeļamerikā krīta laikmetā pildīja mazo plēsēju lomu. Hesperonychus dzīves laikā svēris ne vairāk par 1,9 kilogramiem un garumā nav sasniedzis pat pusmetru, taču tas spēja uzvarēt augumā līdzīgos zīdītājus. "Tādējādi mēs varam secināt, ka Ziemeļamerikā, tāpat kā Āzijā, dinozauri acīmredzot izkonkurēja zīdītājus gan no lielo, gan mazo plēsēju nišas," teica F.Karijs.
Šiem dinozauriem kāju nagi bijuši asi kā žiletes, turklāt otrā pirksta nags bijis ieliekts. Acīmredzot tas izmantots upura saķeršanai un pievilkšanai tuvāk.
"Tas augumā bija kā puse no mājas kaķa un ēda to, ko atbilstoši
savam augumam varēja noķert - kukaiņus, zīdītājus, abiniekus un
varbūt pat dinozauru mazuļus," portālam LiveScience saka Kalgari
universitātes paleontologs Niks Longričs, "iespējams, tas lielāko
daļu laika pavadīja, pieliecies tuvu pie zemes, pārmeklējot purvus
un augsni." Kanādiešu speciālists uzskata, ka mazie plēsēji
spēlējuši nozīmīgu lomu tā laika ekosistēmā.
Mēģinājuši lidot
F.Karijs pieļauj, ka nasko divkājaino Hesperonychus izpētīšana palīdzēs noskaidrot lidošanas izcelsmi. Patlaban valda divas teorijas. Viena daļa zinātnieku sliecas domāt, ka pirmie lidoņi ieskrējušies uz zemes un vicinājuši spārnus, līdz kājas atrāvušās no cietā pamata. Otra piekrīt hipotēzei, ka lidošanu aizsākuši kokos dzīvojošie dzīvnieki, kuri planēja no viena zara uz otru. Gūžas kaulu pētījumi liek domāt, ka mazais dinozaurs kāpis kokos. "Iespējams, tas licis lietā garās spalvas uz locekļiem, lai planētu vai kā ar izpletni nolaistos no koka," prāto F.Karijs.
Šīs sugas dinozauru kauli tika atrasti jau 1982.gadā vairākās nesaistītās vietās. Vislabāk saglabātās fosilijas izdevās izrakt Albertas universitātes paleontoloģei Elizabetei Nikolsai, kuras vārdā vēlāk radījums arī tika nosaukts. Tā vārda pirmā daļa nozīmē "rietumu nags". Skeleta fragmenti ceturtdaļgadsimtu neviena netraucēti gulēja Albertas universitātes noliktavā, līdz pirms diviem gadiem F.Karijs un N.Longričs nolēma izpētīt kaulus un nagus, īpaši pagarināto, sirpja formas otrā pirksta galā.
"Sākumā mēs domājām, ka nagi nāk no kāda pusaugu dinozaura - tie bija pavisam mazi. Taču, kad izpētījām iegurņa kaulu, mēs sapratām, ka tas ir nobriedis. Tādas iezīmes skeletā var būt tikai tad, kad dzīvnieks ir pieaudzis," N.Longričs labi atceras, kā ar kolēģi nonākuši līdz atklājumam. Līdz šim sīkākais zināmais aizvēsturiskais plēsējs Ziemeļamerikā bija vilka augumā.