Bankas sāk risināt vieglprātīgo aizņēmēju problēmas

Kā stāsta bankas pārdošanas pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis, analīze izceļ četras riskanto kredītņēmēju grupas, kas viegli pieejamo aizdevumu un mājokļu cenu burbuļa eiforijā mēģināja pelnīt ar kredītiem vairākās bankās, neinformējot tās par saviem nolūkiem. Nekustamā īpašumu tirgus apstāšanās viņiem draud ar maksātnespēju. Citas bankas par šo tematu runā izvairīgi, tomēr skaidrs, ka Kredītreģistru sijā visas, īpaši tās, kas agrāk tik stingri nepētīja klienta maksātspēju. Kā liecina Latvijas Bankas dati, šogad kredītiestāžu pieprasījumu skaits reģistrā bija pieci miljoni, kamēr pērn Parādnieku reģistrā gadā — divi miljoni.Shēmotāju paradīze Lietuvas bankas no šādām problēmām izvairījušās, jo tur kredītu reģistrs darbojas vairākus gadus. Latvijā šai idejai 2002.gadā piekrita ne visas bankas, tāpēc jautājums ievilkās. Iespējams, ja mājokļu kredīti Latvijā būtu grūtāk iegūstami, nekustamo īpašumu burbulis nebūtu uzpūsts tik milzīgs, jo spekulatīvais pieprasījums nepamatoti neceltu cenu, secina eksperti. Pirms dažiem gadiem Latvijā bija shēmotāju paradīze. Kā skaidro I.Vamzis, hipotekārais kredīts mājoklim ir pasaulē drošākais, tāpēc bankas tam dod mazu likmi, ilgu atmaksas periodu, maksimālu finansējumu. Tas bija vilinoši pelnīt gribošajiem. Izplatītākie shēmotāji nosaukti par pensijas krājējiem. Šie cilvēki, neinformējot banku par iepriekšējām saistībām citur, saņēma hipotekāro kredītu, jauno mājokli izīrēja par maksu, kas sedza ikmēneša kredīta maksājumu un ļāva nopelnīt — atlikt pensijai. Līdzīgus aizņēmumus jauniem īpašumiem varēja saņemt vairākās bankās. Nu, kad īres maksa krīt, ar to vairs pelnīt nevar, pārdošana apstājusies, un veiklajam uzņēmējam jāpiemaksā par liekajiem īpašumiem. Tos, kuri no šiem ienākumiem nemaksāja nodokļus, var apvainot nelegālā uzņēmējdarbībā. Biznesa risks "Ja zinājām, ka klientam hipotekārais kredīts jau ir, izsniedzām tā saukto privāto kredītu ar lielāku likmi un īsāku atmaksu," par risku novēršanu stāsta DnB Nord pārstāvis. Otrās grupas riskantie kredītņēmēji izmantoja banku uzticību, lai ar hipotekāro kredītu iegādātu mājokli, kur paši nedzīvoja, pēc laika pārdodot un ar nopelnīto maksājot vairāku citu īpašumu kredītus — cerībā uz to cenas pieaugumu un jaunu peļņu. Šie pircēji—pārdevēji tirgus apsīkumā nevar cerēt pat uz pusi agrākās īpašuma cenas un arī kredītus par tiem samaksāt nespēj. Trešā grupa ir riskantā biznesa finansētāji, kas ieķīlājuši mājokli un naudu aizdevuši draugam — uzņēmējam, kurš to izmanto sava bankas nefinansētā biznesa vadīšanai. Sākumā maksājis solītos 2000 latus mēnesī, bet tagad, kad bizness apstājies, nauda bankai jāatdod aizdevējam. "Cilvēki ieķīlājuši savu māju, kreditētais bankrotē, aizdevēji paliek bez nekā. Steigšus jānoslēdz nodrošināts kredīta līgums, ar parādzīmi vai parastu līgumu nepietiek," iesaka speciālists. Ceturtie ir vieglprātīgie galvotāji, kas nesaprata, ka ar galvojumu uzņemas tādu pašu risku kā kredītu ņēmēji, un nu spiesti maksāt viņu vietā. "Mēs esam pusceļā," raksturojot paveikto, saka I.Vamzis. DnB hipotekāro kredītu klienti ir 30 000, no tiem riskantie ir līdz 4%. "Ar katru tiekamies, mēģinām ieteikt, kā situāciju atrisināt. 95% visu saprot, varam vienoties. Atlikušie biedē ar advokātu, patērētāju sargiem, neapzinoties, ka paraksts par sniegtās informācijas patiesumu, noklusējot citas saistības, ir likuma pārkāpums un kredītlīgums būtībā nav spēkā." Ar klientiem, kuriem ir sarežģījumi, runā arī Nordea bankā, stāsta Kredītu departamenta vadītājs Jānis Asaris. Swedbank privātpersonu kreditēšanas vadītājs Dzintars Kalniņš informē, ka daļai klientu ir saistības arī citās bankās, tomēr pagaidām nekādas darbības nenotiekot. SEB banka jau agrāk izmantojusi visas datubāzes, lai lemtu par kredīta izsniegšanu, uzsver privātpersonu apkalpošanas vadītājs Arnis Škapars.