Tas atklāj, ka Latvijas jaunajiem uzņēmējiem visnozīmīgākais finansējuma avots 2006.gadā bijis pašu kapitāls, kas palielinājies no 60% līdz 76%. Taču topošie uzņēmēji arī jūtas droši par iespējām saņemt pieprasīto aizdevumu finanšu institūcijās.
Pēc pētījuma datiem, aptuveni 70% uzņēmēju, kas plānoja piesaistīt ārējo finansējumu, kā potenciālo finansējumu avotu norādīja vismaz vienu neformālo investoru - radinieku, kolēģi vai draugu. Neformālo investīciju jomā Latvija pērn bija ceturtajā vietā no 42 GEM projektā iesaistītajām valstīm, un neformālās investīcijas veidoja 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvijā pēdējos gados novērojams, ka biznesā iesaistās arvien vairāk gados jaunu cilvēku un īpaša aktivitāte vērojama no cittautiešu uzņēmējiem, liecina pētījums. Pērn 27% no Latvijas jaunajiem uzņēmējiem bija vecumā līdz 24 gadiem, savukārt vecumā līdz 34 gadiem bija 60% valsts uzņēmēju.
Pētījums arī vēsta, ka kopumā galvenie agrīnas uzņēmējdarbības rādītāji Latvijā ir līdzīgi kā citās Eiropas valstīs - joprojām visbiežāk agrīnas uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis Latvijā novērojams pakalpojumu sektorā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies no 42,8% līdz 37,5%, samazinājies arī aktivitātes rādītājs korporatīvo pakalpojumu sektorā no 22,5% līdz 18,8%, bet nozīmīgi pieaugusi aktivitāte pārveidošanas sektorā, kas pērn pieaugusi par 9%.
Vispopulārākais inovāciju veids pērn bija jaunu produktu izveide, nevis jaunu tehnoloģiju viedu izmantošana, atklāj pētījums. Inovatīvie uzņēmumi pērn darbojās visās tautsaimniecības nozarēs, un Latvijas uzņēmēji 2006.gadā vairāk orientējās uz eksportu.
GEM arī informē, ka Latvijā uzņēmējdarbībā vēl joprojām ir izteikta dzimumu dimensija. Nevienlīdzībai uzņēmējdarbības aktivitātes rādītājos starp vīriešiem un sievietēm ir tendence saglabāties, jo novērojamas līdzīgas atšķirības aktivitātes rādītājiem, gan agrīnajā uzņēmējdarbībā, gan arī starp nobriedušajiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā redzams, ka vīriešiem un sievietēm uzņēmējiem ir līdzīgs prasmju līmenis, kas liek secināt, ka Latvijā sievietēm ir novērojamas uzņēmējdarbības spējas, norāda pētījuma autori.
Pētījuma dati liecina, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kam ir vismaz bakalaura grāds, uzņēmēju vidū ir vismaz par 10% augstāks nekā starp parastajiem nodarbinātajiem. Palielinājusies agrīnas stadijas uzņēmējdarbības efektivitāte iedzīvotājiem, kam ir viszemākā izglītība - vidējā vai zemākā.
GEM pētījumā iesaistīto valstu datu analīze arī rāda, ka eksistē netieša sakarība starp uzņēmējdarbības aktivitātes līmeni un ekonomisko attīstību - jo zemāks IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju, jo vairāk mazu uzņēmumu valstī, turpretī, pieaugot IKP līmenim uz iedzīvotāju, rodas vairāk iespēju darboties starptautiski, kas veicina vidējās uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos.
Pētījumu izstrādāja Rīgas Ekonomikas augstskola sadarbībā ar skandināvu "TeliaSonera" institūtu.
GEM raksturo uzņēmējdarbības situāciju Latvijā un sniedz tās salīdzinājumu ar citām pasaules valstīm, iezīmējot Latvijas jaunā uzņēmēja portretu un atklājot lielākos izaicinājumus un problēmas, ar kurām viņam ir jāsastopas.