Ieva Vēja, "DnB Nord bankas" analītiķe:
Tekošā konta dati skaidri rāda, ka patēriņa
ekonomikas laiks Latvijā ir beidzies, imports strauji sarūk, būtiski
apsteidzot pēdējos mēnešos fiksēto eksporta samazināšanos. Jau kopš
gada sākuma Latvijas eksports auga daudz straujāk nekā imports, vēlāk
jau sākās importa samazināšanās un arī gada pēdējos mēnešos, kad
pasaules tirgus situācijas ietekmē sāka samazināties arī eksports,
importa sarukums joprojām bija daudz straujāks gan absolūtos skaitļos,
gan procentu izteiksmē.
Importa samazināšanās un attiecīgi tekošā
konta deficīta samazinājums ceturtajā ceturksnī lielā mērā saistīts ar
pasaules finanšu tirgu problēmām, Latvijas ekonomiskās situācijas
pasliktināšanos un reitingu samazinājumu, kas lika ārvalstu investoriem
samazināt tiešās investīcijas Latvijā, un bankām ierobežot kreditēšanu.
Tā rezultātā banku aizņēmumi un ārvalstu tiešās investīcijas vairs
nenodrošināja tekošā konta deficīta segšanu, un to vajadzēja nodrošināt
ar valdības aizņēmumiem un Latvijas bankas rezervēm. Ārvalstu tiešo
investīciju plūsma, kas iepriekš bija 7-8% līmenī no IKP, ceturtajā
ceturksnī bija kļuvusi negatīva -2,3% apmērā no IKP.
Sagaidāms,
ka līdzšinājās ārējās tirdzniecības tendences saglabāsies arī šogad un
tekošā konta deficīts turpinās samazināties. Tas redzams jau janvārī,
kad, pēc provizoriskajiem datiem, tekošajā kontā bijis 0,5 miljonu latu
pārpalikums. Skumji ir vienīgi tas, ka tekošā konta sabalansēšanai
bijusi vajadzīga pasaules ekonomikas krīze, un valdība iepriekš nav
izmantojusi budžeta izdevumu un kreditēšanas ierobežošanas pasākumus,
lai bremzētu iekšzemes patēriņu un neļautu importam un tekošā konta
deficītam sasniegt nesamērīgi augstus līmeņus.
Dainis Gašpuitis, "SEB bankas" makroekonomikas eksperts:
Šāda maksājumu bilances (MB)
uzlabošanās tendence bija gaidāma, taču pašreizējie uzlabojumi
vērtējami ar piesardzīgu optimismu un norāda, ka nesabalansētības riski
saglabājas.
Līdz šim lielāko ietekmi MB negatīvās bilances
pieaugumam sekmēja tieši negatīvās ārējās tirdzniecības bilances
pieaugums. To veicināja Latvijas eksporta mazspēja un nepārtraukti
augošais patēriņš. Pēdējā laikā gan novērojam, ka ārējā tirdzniecībā
eksporta izmaiņas apsteidz importa izmaiņas. Tā rezultātā ārējās
tirdzniecības negatīvā bilance 4. ceturksnī un par gadu kopumā ir
mazinājusies par aptuveni trešdaļu. Šāda tendence mazina riskus, taču
tie joprojām saglabājas. Eksporta apjomi strauji krītas un šāda
tendence šogad turpināsies. Eksporta dinamika norāda, ka tas atstās
negatīvu ietekmi uz IKP rādītāju. Savukārt importa samazinājums nav
vērtējams viennozīmīgi. 2008. gadā patēriņa preču imports ir sarucis
par 1%, bet kapitāla preču par 21.9%. Kapitāla preču kritums norāda, ka
rūpniecība arvien mazāk importē resursus, kas nepieciešami tās
attīstībai un darbības nodrošināšanai. Līdz ar to situācija nozarē
turpinās pasliktināties. Turpmāk uzlabošanās tendencei jābalstās uz
patēriņa preču rēķina, kuras pērn importējām 1.8 miljardu latu vērtībā.
Mazumtirdzniecības dati norāda, ka šāda tendence strauji īstenojas.
Tāpat
uzlabojums pērnā gada 4. ceturksnī notika uz ārvalstu uzņēmumu peļņas
krituma rēķina. Šāds uzlabojums pēc savas būtības par tā pozitīvo
ietekmi uz KMK ir diskutabls, jo norāda uz biznesa vides
pasliktināšanos Latvijā, attiecīgi atsaucoties uz jaunu darba vietu,
ienākumu samazināšanos un arī jaunu investīciju ienākšanu. Līdz šim
nopelnītā nauda palielināja KMK deficītu, bet tai pat laikā bilancē par
to pašu summu pieauga investīciju apjomi, kas rezultātā MB
novienādojās. Jāatzīmē, ka attiecīgi šāds uzlabojums KMK pusē
pasliktina investīciju rādītājus. Vietējā un pasaules ekonomikā
notiekošais saasina vajadzību pēc finanšu resursiem, kas mudina
investīciju izņemšanu no ekonomikas. Daudzi investori koncentrē resursu
prioritārajiem biznesa mērķiem. Bet jauni investori pagaidām ir
piesardzīgi. Straujāku investīciju plūsmu varam sagaidīt tad, kad būs
pazīmes, ka ekonomika ir sasniegusi savu zemāko punktu.
Rezultātā
uzlabojas KMK, kas mazina naudas aizplūdi no ekonomikas, ko maksājam
par precēm. Taču jaunu investīciju un cita veida finanšu ieplūde ar ko
segt šo deficītu rūk, tajā pat laikā notiek esošo investīciju
izņemšana, kas nozīmē, ka naudas aizplūde no ekonomikas turpinās. Tas
nozīmē riski ekonomikai saglabājas. Tādēļ pagaidām prieks par šādiem
uzlabojumiem ir nosacīts un jāturpina veikt strukturālās reformas MB
sabalansēšanai.
Kā pozitīva iezīme ir pakalpojumu bilances
noturīgais pārpalikums, kas norāda uz Latvijas priekšrocībām un
iespējām, kuras ir jāizmanto un jāattīsta. Ja patlaban rūpnieciskā
ražošana ir strukturālu pārmaiņu priekšā un viennozīmīgu vīziju par tās
turpmāko virzību nav, Latvijai pirmām kārtām uzsvars liekams uz
pakalpojumu nozares attīstību.
Olga Ertuganova, Latvijas krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe:
2008.gada tekošā konta deficīts ir būtiski samazinājies līdz 12,6%, salīdzinot ar 22,5% iepriekšējos divos gados. Pēdējā gada laikā visi rādītāji, kas vēl nesen norādīja uz augstu ekonomiskās nesabalansētības pakāpi Latvijā, - augstās nekustamā īpašuma cenas, tekošā konta deficīts, augošā inflācija utt., strauji samazinājās. Tajā pašā laikā šie procesi ir saistīti ar smagu ekonomikas piezemēšanos Latvijā un arī galvenajos ārējās tirdzniecības tirgos, tādējādi tos vēl joprojām jāuztver kā signāli ekonomiskās lejupslīdes turpinājumam, nevis kā ekonomikas sabalansētības pazīmes.
Tekošā konta negatīvais saldo samazinās jau piekto ceturksni pēc kārtas, un 2008.gada pēdējā ceturksnī bija 8,3% no IKP, kas ir zemākais rādītājs kopš 2003.gada. Galvenie iemesli šādai lejupslīdei bija preču eksporta un importa plūsmu kritums, kā arī pozitīvs ienākumu saldo Latvijas maksājumu bilancē.
Preču eksporta un importa kritums 2008.gada pēdējā ceturksnī ir sasniedzis attiecīgi 7% un 14,7%. Smags importa plūsmu sabrukums norāda uz Latvijas iedzīvotāju pirktspējas kritumu un būtisku patēriņa ierobežošanu. Diemžēl krities arī kapitālpreču imports, kas skaidrojams ar to, ka vairāki uzņēmumi pārtraukuši veikt investīcijas biznesa attīstībā. Neapšaubāmi straujš importa pieaugums vēl nesen nepārprotami norādīja uz neproporcionāli strauju patēriņa pieaugumu valstī. Tajā pašā laikā, ņemot vērā Latvijas rūpniecības ierobežotās iespējas nodrošināt ekonomiku ar visu nepieciešamo, importa kritums varētu būtiski ierobežot ekonomikas attīstības iespējas vidējā un ilgā termiņā. Eksporta perspektīvas, ņemot vērā globālo recesiju un nepietiekamu Latvijas valdības aktivitāti attiecībā uz eksporta veicināšanas pasākumiem, arī nav rožainas.
Diemžēl šķietami labs rādītājs - pozitīvs ienākumu saldo - arī saistīts ar negatīvajām tendencēm Latvijas ekonomikā: ārvalstu uzņēmumi strādā ar zaudējumiem.
Neapšaubāmi, ir arī pozitīvi faktori, kas uzlaboja tekošā konta bilances pozīcijas. Piemēram, pakalpojumu eksports turpina pieaugt, turklāt apsteidzot pakalpojumu importu, kas arī veicina pakalpojumu pozitīvā saldo pieaugumu.
Pasaules ekonomika šogad atrodas recesijā, galvenās Latvijas partnervalstis jau pieredz ekonomisko lejupslīdi (Eiropa) vai straujus attīstības tempu kritumus (NVS valstis). Likumsakarīgi, ka šie procesi izraisa gan eksporta plūsmu sarukumu, gan arī ārvalstu tiešo investīciju kritumu 2008.gada beigās.
Prognozējot nākotnes tendences, noteikti jāgaida tekošā konta deficīta būtisks samazinājums 2009. un 2010.gadā, ko sekmēs patēriņa kritums un zema uzņēmēju aktivitāte Latvijā un ārvalstīs. Atsevišķos mēnešos, iespējams, būs novērojama tāda pati situācija kā janvārī, kad tika novērots tekošā konta deficīta pārpalikums. Tajā pašā laikā runāt par tekošā konta stabilu pārpalikumu Latvijā ir joprojām pāragri.
