SEB šefs: izteikumi par iespēju neatdot hipotēku aizdevumus grauj investīciju klimatu

.. Jo bankas saja situacija butiba ir piedalijusas grandioza krapsana, banka neko nezaude aizdodot naudu jo ir iekilata kila,dzivoklis, pat nopelna jo ja cilveks nespej maksat nonem dzivokli un iemaksato naudu. To ka cilvekiem kuriem atsavina dzivoklus nav kur dzivot tas bankas neinterese. SADI bankam ALKATIGI rikojoties un iegustot sev vieglu pelnu TIEK RADITA SOCIALA SPRIEDZE SABIEDRIBA UN NOTIKUMI VECRIGA TO PIERADA. Nav absoluti nekadu saubu ka bankas daleji ir lidzatbildigas saja situacija.

Visa briva tirgus pasaule pastav likumi kas aizsarga cilveku pret bankam. Tie likumi katra valsti ir dazadi bet galvenais ir ka ja cilveks kadu iemeslu del nevar maksat kreditu par savu maju un ja tas cilveks parzin likumus vins sevi pasludina par bankrotejusu. Maju, darbarikus, vina masinu (ja nav ekskluziva) cilvekam nonemt nevar, pec sevis pasludinasanas par bankrotejusu kreditori nedrikst zvanit cilvekam un pieprasit naudu. Ja sads likums butu no pasa sakuma Latvija tad bankas nedalatu naudu visiem bez iznemuma, bet loti parbauditu un izvertetu riskus kam aizdot naudu. Varetu minet ka vismaz par 30% butu izsniegti mazak kreditu, tas ir apmeram tas skaitlis cik neatdotie krediti ir tagad. Protams Slesera peksnie destruktivie populistiskie pazinojumi tikai grauj ekonomikas pamatus. Tas tikai norada uz kada limena ir Slesera domasana. Sadas lietas karto valdibai apspriezoties ar bankam un pienemot kopeju visiem pienemamu lemumu.

Nez, cik reaali buutu suudzeet bankas tiesaa un prasiit netaisniigo liiguma noteikumu atcelshanu? Tieshaam zheel, ka krediitneemeeju apvieniiba krediitnemejiem.lv ir tik neaktiiva un veel nav uztaisiijusi nevienu paraugpraavu. Ja vajag - pat liidz Strasbuuras tiesai...

banku problēma ir tajā, ka viņi operē ar virtuāliem cipariem, uz katru bankā esošu 1 noguldītāja eiro, banka ir tiesīga izsniegt 9 virtuālus eiro kredītā un to viņi arī darīja uz nebēdu. Bet tagad šie ļoti pārdzīvo par virtuālajiem cipariem. Teiksim, es esmu noguldītājs, man bankā ir 10 000 eiro, banka pamatojoties uz šo summu, izdod kredītos 90 000 eiro. Pēc tam banka saka - nē, tie nebija virtuāli cipari, lūdzu, atdod man reālu naudu, jo man ir parāds pret noguldītāju. A kur tiem 90 000 ņemties? Līdz to virtuālajai radīšanai bankas kontā tie dabā neeksistēja un neeksistē joprojām, bet par šo virtuālo mahināciju banka grib reālu vērtību - ķīlu un + vēl tam grib, lai tu vergo kaut vai visu mūžu, bet, lai tos virtuālos 90 000 atdotu. Bet šie 90 000 ir iztērēti, nu, pieņemsim, nabaga kredītvergs nopirka mūža "investīciju" - dzīvokli no spekulanta pa 90 000. Pieņemsim, ka spekulants tagad aizgāja uz to pašu banku un noguldīja šos pašus virtuālos 90 000 uz 3 % gadā. Kas mums tagad sanāk? A sanāk tas, kredītverga parāds virtuālais parāds 90 000 ir kļuvis par spekulanta noguldījumu un šī noguldījuma vienīgais segums ir tas nabaga kredītvergs. Ja kredītvergs pēkšņi vairs nemaksā kredītu - bankai sākas problēmas, tā nevar atdot noguldītājam - spekulantam 90 0000. Tagad par inflāciju - par cik pilsoņiem ir tiesības šo virtuālo naudu izņemt skaidrā naudā, tad bankas ir spiestas emitēt jebšu nodrukāt šo virtuālo parādu aptuvenu ekvivalentu un šos papīrīšus palaist apgrozībā. Es teikšu tā, vienīgais, kas ir radījis banku problēmas - ir pašas bankas, bet, būtu maza bēda, ja bankas tikaisev radītu šīs problēmas, bet tās ar savām mahinācijām novelk bedrēs visu valstu ekonomikas. Tā, ka bankas un augļošana ir ļaunuma sakne.

"investīciju klimats"? Ok., skatamies, kas tas tāds ir un kas līdz šim ir bijusi "investīcija" Latvijā. Pirmā "investīcija" ir tirgus sagrābšana un lielveikalu ķēžu izveidošana, to demagogi sauca par "ekonomisko izaugsmi", nākamā "investīcija" patēriņa kreditēšana - t.i. naudas mešana pakaļ, priekš tērēšanas t.i. Latvijā ienāk kredītu miljardi. Kur tie paliek? Caur lielveikalu tīklu ķēdēm šī nauda straumēm plūst projām uz ārzemēm, jo mēs pērkam importa preces, tā daļa, kas paliek nodokļos un darbinieku algās, tāpat tiek tērēta tajos pašos lielveikalos un atkal plūst uz ārzemēm. Ar mūsu "investīciju" naudu tiek stimulēta citu valstu ražošana un ekonomika, tiklīdz kreditēšana beidzās, tā izbeidzās nauda apgrozībā, tā aizgāja savu loģisko ceļu - uz ārzemēm, kur nogūlās bankās kā noguldījumi. Otra "investīcija" NĪ sektorā, tas ir vienkārši murgs, sadeva uz rokām 100% kredītus visiem, kas gribēja, uzcēla cenas debesīs, celtniecība cēla štrunta kartona mājas un tagad šie grib, lai to mākslīgi pacelto vērtību kāds viņiem atdotu kā reālu?! Kur palika NĪ sektorā ieguldītā nauda? Kāds vai kādi taču briesmīgi uzvārījās! Nu, daļa atgriezās bankās, kā noguldījumi, daļa aizgāja šikajiem autosaloniem ( arī citu valstu ražošanas un ekonomikas stimulēšanai), daļa atkal caur lielveikalu ķēdēm plūda projām. "Investīciju" rezultātā ,kopējais mājsaminiecību parāds pārsniedz 7 miljardus latu, bet tās mājsaimniecības paliek pie sasistas siles un viņu "supervērtīgo" ķīlu, kas tagad nemaksā ne 30% no sākotnējās kredīta summas, banka taisās atņemt. Baigi labās "investīcijas", es tev iedodu naudu uzcelt māju, pēc tam to māju savācu, un pārdodu nākamajam muļķim, peļņa 200%, jo tu man vēl paliec parādā uz visu mūžu par atlikušo summu.

...šķiet, ka pmlks neredz situāciju otrajā (bankas) pusē: 1) ja aizņēmējs var maksāt, lai maksā... 2) ja nevar maksāt, lai atbrīvo dzīvojamo platību, kas nav pa kabatai un pārvācās uz platību kas ir pa kabatai (piem., īrē)... 3) ja nevar to izdarīt, jo cenas ir kritušās (nevar pārdot savu īpašumu, lai nosegtu parāda saistības), lai pārdod īpašumu par cik var, paliek parādā starpību un pārvācās uz bezizdevumu mājokli (piem., pie radiniekiem)... šādā gadījumā paņemtā nauda (starpība) būs jāatdod vēlāk... 4) ja nevēlās to darīt, banka to izdarīs viņa vietā... ...kas šeit nav taisnīgi...? ...naudas aizņemšanās vienmēr ir bizness - tu aizņemies lai ...dzīvotu labāk... un esi gatavs par to maksāt... Dažkārt šis bizness ir veiksmīgs (tu dzīvo labāk un maksā), bet dažkārt neveiksmīgs (tu nedzīvo labāk un maksā)...

kas interesanti! banku pārstāvji šai sakarā runā tikai par kaut kādiem mistiskiem lielumiem kā investīciju klimats tipa "eiropa mūs nesapratīs", bet ne zilbes par šo jautājumu tiesiskajiem aspektiem! ;) bet tieši tiesiskie pamati banku rīcībai ir šķidri, lai neteiktu, ka vienas vienīgas purva akača dūņas! :)))

:)))) Biju, protams, ka biju Ļeņina mazbērns - oktobrēns! :)))) sen gan tas bija! :))) Tagad par tēmu draugs! 1) nevis aizņemtā nauda ir jāatdod, bet gan aizdoto ir tiesības prasīt atpakaļ saskaņā ar aizdevuma līgumu. tāda ir Civillikuma jēga. starp citu Civillikumā ir klauzula, ka 10 gadus neatprasītu parādu var pilnīgi likumīgi neatdot! 2) ja gribi būt pilnīgi drošs, ka nepazaudēsi savu naudu, tad neaizdod vispār! 3) Civillikumā daudz stiprāk ir aizsargātas debitora tiesības! padomā kāpēc! 4) Lai nodrošinātos pret zaudējumiem Civillikums paredz ķīlas došanas institūciju. Tātad dodot ķīlu kā nodrošinājumu, tiek mazināti aizdevēja riski, jo viņam ir tiesības rīkoties ar ķīlu. 5) ķīlu pieņemt vai nepieņemt ir aizdevēja tiesības. ja viņš to pieņem, tad faktiski akceptē to, kā alternatīvu vērtību aizdevumam (pret hipotēkāru ķīlu normāli ir dot 70%-80% no tās tirgus vērtības) 6) ja debitors nespēj atdot parādu, tad aizdevējam ir tiesības realizēt ķīlu. Te parādās aizdevēja riski, ka par ķīlu saņemtais nesegs visu aizdevumu, taču NEVIENS NESPIEDA aizdevēju aizdot summu, kas pārsniedz ķīlas vērtību. 7) mūsu bankas DZENOTIES PĒC TIRGUS DAĻAS, pašas LABPRĀTĪGI uzņēmās nesamērīgus riskus dodot pat 105% no hipo ķīlas tā brīža jau ievērojami pārkarsētās tirgus vērtības! Tāpēc ieraksts kredītlīgumos, ka krītoties ķīlas tirgus vērtībai, bankai ir tiesības pārskatīt kredītlīgumu ir NETAISNĪGS un tādēļ PRETLIKUMĪGS! Bankas aizdodot šo naudu nerīkojās kā gādīgi saimnieki, bija vieglprātīgas un pēc pašu iniciatīvas uzņēmās ne ar ko neattaisnojamu risku! Par to tām tagad IR JĀMAKSĀ! Klienti te nav vainīgi, viņi deva ķīlu, ko vērtēja (atdzina vērtētājus) pašas bankas. Par ko tad te runa? Vai par to, ka mums visiem un bankas klientiem jāmaksā par viņu vieglprātību? Nē ! Tā nav pareizi, jo tad sistais dabū nesisto nest! Bankām tagad ir grūti pašām piedāvāt labot kļūdu, tāpēc vai nu valstij ir jānāk palīgā vai bankas var sēdēt klusi un neuzprasīties! P.S. ne mirkli nepieprasu iesaldēt parādus varoņiem, kuri ieķīlā māju, lai nopirktu kaijeni sev, mīļakajām kažokus un meršus utt vai sagrābušies kredītus 10 bankās 10 mājām un nespēj pavilkt maksājumus. te bakas, lai realizē ķīlas un viss. dzeks bez mājas, bet ar kaijeni un mīļākajām (pagaidām), lai īrē dzīvokli, NĪ magnāts bez mājām un bez parādiem, Bankas var pašas domāt vai realizēt ķīlu uzreiz vai paturēt un pagaidīt labākus laikus un pat labi nopelnīt! :) P.P.S. Es neesmu šlesers. Lai gan viņš burtiski nokopēja 2 vai 3 rindkopas no maniem komentiem pie viena raksta tepat Dienā savā PR darbā, neatsaucoties uz autoru! :))) es neprasu status quo saglabāšanu, bet tikai sakārtot deformētās banku un klientu attiecības. Bankas drīkst atņemt ķīlu, bet nedrīkst būtiski pasliktināt kredītņēmēja fin. stāvokli! Padomājiet par to, ka kādam atņem mājokli, liek īrēt citu vai to pašu un vēl maksāt kaut kādu mistisku starpību, kas patiesībā ir maksa par bankas tirgus daļas iekarošanu un pilnībā gulstas uz bankas pleciem!

Tu laikam esi Ļeņina maz maz bērns. Stāsts ir vienkāršs - aizņemtā nauda agri vai vēlu ir jāatdod. Vienīgais kā to var izdatrīt - stimulēt ekonomiku, jo tikai tā var kaut ko nopelnīt un atdot kredītus. Lāpīšanās ar SVF aizdevumu ir īstermiņa risinājums, kas nedos pievienoto vērtību. Reizēm apbrīnojams ir tavs naivums par ekonomiku un jurisprudenci. Ar moratoriju nekas nemainīsies, jo arī pēc 3 gadiem, ja netiks kreditēta reālā ekonomika, tad stāvoklis būs tāds pats un vēl sliktāks un to īpašumu noņems nos pēc 3 gadiem. Bez tam ieviešot moratoriju visas Latvijā strādājošās bankas kredīta ņēmējiem parādīs treknu figu un jaunas tirgū iekšā nenāks, jo ja reiz valsts uzmeta, tad nav garantijas ka metiens nebūs nākamreiz, tāda nu ir tā ētika finansēs un biznesā. Palasi vairāk par krīzi Argentīnā, tad tu vairāk sapratīsi. Jā Krievija vienreiz uzmeta pārējo pasauli, taču viņai piedeva, jo pasaulei nepieciešami Krievijas dabas resursi, bet pasaulei no Latvijas nevajag nekā. Par tām tiesām, instace investoru uzmešanai būs Stoholmas st. arbitrāža, kurā mēs jau n reizes kāsām un turpināsim kāst, kāpēc - tāpēc, ka esam vainīgi un mudaki, bet man nav nekādas vēlmes kā nodokļu maksātājam glābt neapdomīgos kredīta ņēmējus, tā lūk un sociālismā es nevēlos atgriezties.

tas ko tu pateici šoreiz ir 0 vērtībā no argumetācijas viedokļa! :) tikai plikas emocijas! starp citu tu pat nepzienies cik tuvu esi patiesībai, tikai neaptver kopsakarības:) Tieši tāpēc jau pie varas var tikt čavesi, ļeņini, kastro un tamlīdzīgi brāļi, ka sabiedrībā radies nopietns disbalanss, kas kādā brīdī tiek likvidēts likumos neatrunātā veidā! Bankas klerks, kurš nolemj pamainīt kāda klienta kredītlikmi tam nevēlamā virzienā, visticamāk galvenokārt vadās no sava personīgā labuma - izpatikt priekšniekiem, saņemt bonusu utt, utm. ja tas ir viens atsevišķi ņemts klerks, tad tam nav nozīmes, bet ja bankas sitēma ir tāda, ka tā rikojas vairums, tad pienāk kritiskais brīdis, pēc kura bankai jāsāk atbildēt par šo patvaļu. Atbildēšana var būt gan tirgus daļas samazināšanās veidā konkurentu dēļ, gan valsts regulēšanas dēļ. skat kā krievi izdrāza BP un neko darīt! pēdējie var tikai laizīt brūces un cerēt, ka visp''ar jel ko atmetīs. arī ar čavesu viss kārtībā un būs kārtībā tikmēr kamēr būs tautas vairākuma atbalsts, lai kā arī viņa rīcība nepatiktu starptautiskajam kapitālam. Un paies mazs brītiņš un pedejie uz vēdera līdīs atpakaļ, jo tas taču galu galā nav nekas personīgs, bet tikai bizness. :)

Finanšu krīzes beigas vēl nebūt nav saredzamas. Mēs tās pa īstam ieraudzīsim tikai tad, kad sāksim aptvert, ka finanšu tirgi funkcionē pavisam citādi nekā preču tirgi. Tad mēs arī uzreiz aptversim, ka finanšu tirgus nedrīkst atstāt savā vaļā. Ir nepieciešama milzīga piepūle, lai visu tirgu no jauna nostādītu uz kājām un no jauna iedarbinātu regulējošos mehānismus. Nekas vairs nedrīkst būt tā, kā pirms tam. Daži darījumi ar ļoti komplicētiem finanšu tirgus produktiem vienkārši ir jāaizliedz vai jāliek tiem ceļā tik lieli šķēršļi, ka tie vairs nav izdevīgi. Tas, ka tagad konservatīvie centrālo banku baņķieri diskutē par visas banku sistēmas nodošanu valsts rokās, uzskatāmi parāda galīgo sistēmas vājprātu: sākumā bankas aptīra iedzīvotājus, izspiežot neprātīgus procentus un atļaujoties sev neiedomājamas algas. Un beigās ir spiesta iejaukties valsts, lai šie spēlmaņi nesagrautu visu sistēmu. Jau tagad ir skaidras krīzes ilgtermiņa sekas: graujoša ekonomiskās izaugsmes lejupslīde. Grūti iedomāties, ka ASV pilsoņi turpinās patērēt tā, kā viņi to ir darījuši pēdējos desmit gadus. Viņi būs ārkārtīgi atturīgi un arī bankas kredītu izsniegšanā pamatoti būs ļoti ierobežotas. Patiesību sakot, uzplaukums bija beidzies jau tad, kad finanšu tirgos pirmo reizi tā pa īstam bija radušās nepatikšanas. Jau toreiz politikai un Eiropas centrālajai bankai (ECB) bija attiecīgi jāreaģē. Tagad viss liecina par to, ka sekas būs vēl ļaunākas. Ir paredzams, ka dolāra vērtība tālāk kritīs un visa pasaules ekonomika ieslīdēs dziļā recesijā, ja vien sen jau tur nav ieslīgusi.

Nu cienītais jau spriedelē kā kāds matrozis 1917.gadā ! Redz, viens mūsdienu Ļeņins jau sola atkal paradīzes apstākļus - un atkal '' Laupi salaupīto '' ? Urrā !!

A Hugo Čavess jau >5 gadus mierīgi grauj !! Tak' arī uz Kubu, kur tās vecie līderi jau

P.s. un vēlreiz - nevajag te piesaukt tirgus ekonomiku, līdzšinējā finanšu ekonomika bija izkropļoti klasiskā brīvā tirgus likumi. Tam ir pienācis gals, šis nav kārtējais ekonomikas cikls. Liela daļa kredītu būs jānoraksta gan ASV, gan šeit.

lai dotu atbildi jāprecizē 2 lietas - kā nauda un kuri cilvēki! 1) baņķieri uz tavu jautājumu nešaubīgi atbildēs, ka viņu nauda ir svarīgāka par pingvīniem, kvaukšķiem, reņģēdājiem un visiem pārējiem ,kuri dzīvo Baltijas jūras austrumu krastā! 2) tāpat baņķieri teiks, ka reņēdāju nauda ir absolūti nesvarīga (kamēr nav kļuvusi par baņķieru) pret to cilvēku, kam pieder banka labklājību!