Uzņēmēji vāji izmanto mikrokredītu iespējas

Latvijā aptuveni 95% no komercsabiedrību kopskaita sastāda mazās un vidējās komercsabiedrības (MVK), tajās ir nodarbināti 70% no kopējā darbaspēka un tās rada 65% no iekšzemes kopprodukta. MVK veido ekonomikas pamatu, jo tās ir galvenās darba devējas, jaunu produktu ieviesējas, pievienotās vērtības radītājas. Finanšu resursu pieejamībai ir vitāli svarīga loma MVK attīstībā. Taču pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” veiktās Latvijas komercsabiedrību aptaujas „Mazās un vidējās uzņēmējdarbības vide Latvijā” rezultātiem apgrūtināta pieeja finansējumam ir viens no visbiežāk minētajiem MVK attīstības šķēršļiem.

„Ņemot vērā ievērojamo pienesumu, ko mazie un vidējie uzņēmēji sniedz Latvijas ekonomikai, uzskatām, ka ne vien komercbankām būtu aktīvāk jāiesaistās šo uzņēmējdarbības formu atbalstīšanā, sniedzot dažāda veida kreditēšanas iespējas, bet arī valdībai vairāk jādomā, kā atvieglot MVK pieeju dažādiem finanšu resursiem,” norāda AS „Privatbank” valdes priekšsēdētājs Oleksandrs Trubakovs.

Mikrokredīti – ātri un ērti

Kā norādīja aptaujātie finanšu jomas eksperti, mikrokredītus pamatā izmanto mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī individuālā darba veicēji, jo nav nepieciešams nodrošinājums, tas neliek uzņemties lielas ikmēneša saistības, kā arī ir atvieglota dokumentu kārtošana un netiek prasīts biznesa plāns. „Uzņēmēji nelielas naudas summas aizņemas, ja vēlas papildināt uzņēmuma apgrozāmos līdzekļus, realizēt jaunus projektus, iegādāties jaunas iekārtas, paplašināt biznesu,” skaidro Banku augstskolas Finanšu katedras vadītāja Staņislava Titova.

„Iemesli kredīta ņemšanai varētu būt dažādi - sākot no biznesa paplašināšanās vai modernizācijas, kuru nav iespējams realizēt tikai par īpašnieku pašu naudu, līdz naudas plūsmas izlīdzināšanai laikā, kad uzņēmuma ienākumiem ir sezonāls vai neregulārs raksturs, bet izmaksas nepieciešams segt pastāvīgi,” stāsta Andris Strazds, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs, piebilstot, ka jautājumā par mikrokredītiem viņam nešķiet tik daudz svarīgs kredīta apjoms, cik banku gatavība aizdot pret biznesa ideju vai naudas plūsmu, neprasot papildu nodrošinājumu.

„Deviņu mēnešu laikā, kopš piedāvājam mikrokredītus, esam izsnieguši 340 aizdevumus ar vidējo summu 6000 Ls dažādiem uzņēmumiem – sākot ar zemnieku saimniecībām un beidzot ar ražošanas uzņēmumiem. Lai saņemtu mikrokredītu, uzņēmējam nav jāiesniedz detalizēts biznesa plāns vai ķīla. Galvenais, ko vērtē mūsu speciālisti, pieņemot lēmumu par kredīta izsniegšanu, cik saprotams ir bizness, kāda ir ideja, cilvēks un viņa partneri,” norāda O.Trubakovs, piebilstot, ka kredīta noformēšana ilgst vienu dienu un atmaksas termiņš ir līdz 24 mēnešiem.

Eksperti un arī uzņēmēji uzsver, ka katram aizņēmējam pirms kredīta ņemšanas pašam jāizvērtē savas spējas ņemt kredītu un pēc tam viņu atmaksāt. Turklāt, kā norādīja SEB bankas Uzņēmumu apkalpošanas atbalsta pārvaldes attīstības projektu vadītāja Inese Smildziņa, klientam, piesakoties kredītam, jāņem vērā, ka banka vērtēs viņa naudas plūsmu, nodrošinājumu, kā arī ārējo faktoru ietekmi uz uzņēmumu. „Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai pieprasījums pēc šiem aizdevumiem varētu pieaugt, bet tas nozīmē, ka bankās rūpīgāk sāks analizēt arī šos aizdevumus,” prognozē Linards Barkauskis, AS “Hipotēku banka” Aizdevumu departamenta Juridisko personu aizdevumu vadības daļas vadītājs.

Uzņēmējus interesē lielāki kredīti

„Šobrīd vairāk saredzam uzņēmēju interesi par lielākiem kredītiem, kas tiek izmantoti ilgtermiņa investīcijām un biznesa attīstībai. Šāda veida kredīti līdz 10 000 Ls nav īpaši populāri uzņēmēju vidū,” situāciju mikrokredītu jomā komentē I.Smildziņa.

Arī uzņēmēji uzsver, ka šobrīd mikrokredīta maksimālā summa ir līdz 10 000 Ls, kas pie šī brīža ekonomiskās situācijas ir nedaudz par maz, tāpēc, nākotnē to vajadzētu palielināt. SIA " SAR.LET" valdes priekšsēdētājs Vilnis Birkmanis norādīja, ka ja summa tiktu palielināta līdz, piemēram, 20 000 Ls, tas uzreiz dotu uzņēmējiem plašākas iespējas virzīt savu darbību un attīstīties.

„Vispār uzskatu, ka pie pastāvošās ekonomiskās iekārtas un īpaši šī brīža situācijas mikrokredītu robežas apmēru vajadzētu palielināt vismaz līdz 50 000 Ls, jo ar summu līdz 10 000 Ls vairs nav iespējams uzsākt biznesu vai iegādāties kādu tehnisko nodrošinājumu,” norāda Lita Kalniņa, Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētāja.

Šobrīd AS „Privatbank” piedāvā mikrokredītus līdz 10 000 LVL. „Mēs cenšamies maksimāli iet pretī uzņēmējiem un ir bijuši daži gadījumi, kad izvērtējot biznesu, mūsu speciālisti ir pieņēmuši lēmumu izsniegt aizdevumā summu par vairāk kā 10 000 latu. Mūsu nākotnes ieceres saistībā ar mikrokreditēšanu ir palielināt aizdevuma summu, jo, vērtējot šī brīža ekonomisko situāciju, novērojam nepieciešamību pēc lielākām summām,” skaidro O.Trubakovs.

Latvijā ir mazs mikrokredītu piedāvājums

Ņemot vērā, ka lielāko daļu uzņēmumu Latvijā var klasificēt kā mikrouzņēmumus, tad pieprasījums pēc mikrokredītiem arī ir diezgan liels. „Šādu kredītu apkalpošana ir relatīvi dārgāka un arī risks ir ievērojami lielāks. Tas kopumā sadārdzina šādus kredītus, tāpēc tie arī nav izplatīti Latvijā. Šai gadījumā valstij būtu jāatbalsta privātās finansu institūcijas, lai tās motivētu vairāk pievērsties mikro uzņēmumiem,” skaidro Dairis Cālītis, Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs.

 „Mikrokredīti līdz mums nonāk maz, tikai divi vai trīs no aptuveni 300 projektiem ir mikrokredītu finansējums. Tas notiek, tāpēc, ka komercbankas šādus kredītus izsniedz nelabprāt - tie prasa tikpat daudz administratīvā darba kā pie lielajiem kredītiem, taču dod salīdzinoši mazu ieguvumi,” stāsta Lita Kalniņa.

Savukārt AS „Privatbank” valdes priekšsēdētājs ir citās domās. „Mēs labprātāk izsniedzam 10 mazos kredītus nekā vienu lielu. Jo parādnieku skaits šajā kreditēšanas veidā ir krietni vien mazāks. Es to skaidroju ar cilvēka psiholoģiju - mazais vai vidējais uzņēmējs aizņemas savam personīgajam biznesam, varētu teikt, ka viņš jūtas pateicīgs un pieliek lielākas pūles, lai kredītu atdotu,” savos novērojumos dalās O.Trubakovs, uzsverot, ka liela nozīme riska mazināšanā ir to speciālistu atlasei, kas izvērtē mikrokredītu piešķiršanas iespējas.

Andris Citko, uzņēmuma „1st Office” valdes priekšsēdētājs, norāda, ka viņa uzņēmums līdz šim nav apsvēris mikrokredīta izmantošanas iespējas. „Tā kā šobrīd es neesmu klients bankā, kas piedāvā mikrokredītus, tad arī citā bankā speciāli par tiem interesējies neesmu. Bankām būtu jāpiedāvā saviem klientiem šādi papildus pakalpojumi, jo bankas speciālisti ir noteikti kompetentāki dažādu finansējuma veidu izvēlē,” uzsver A.Citko, piebilstot, ka mikrokredītu saņemšanu šobrīd Latvijā apgrūtina nepastāvīgā banku politika un ekonomiskā situācija valstī.

Mikrokredīts – izaugsmes iespējas biznesam

„Ņemot vērā šī brīža globālo situāciju finanšu tirgos, kad kredīti ir grūtāk pieejami, mikrokredīts ir izdevīgs risinājums īstermiņa problēmu risināšanai – komersantu atbalstam un komercdarbības tālākai attīstībai. Tas var kalpot gan kā iespēja palielināt apgrozāmos līdzekļus, kā arī kā labas, nelielas investīcijas, piemēram, paplašināt esošo biznesu. Pateicoties samērā pievilcīgajiem aizņemšanās nosacījumiem (ātra noformēšana, bez ķīlas u.c.), uzskatu, ka uzņēmēji varētu būt ieinteresēti šādu produktu izmantot arī turpmāk,” norāda Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors.

Arī aptaujātie uzņēmēji, kas sava biznesa attīstīšanai ir izmantojuši mikrokredītu, atzīst, ka tā ir ideāla iespēja palielināt apgrozāmos līdzekļus.

Apģērbu veikala SIA "Wiar" direktors Jurijs Ostrovkis pastāstīja, kā mikrokredīts ļāva attīstīties viņa biznesam: „Saņemtā summa mums ļāva paplašināt savu darbību, atverot jaunu firmas veikalu, palielināt preces apjomu par 60%, kā arī veidot sadarbību ar 3 jauniem uzņēmumiem.” Turklāt mikrokredītu noteikti ir vieglāk atdot, jo summa, kas jāmaksā mēnesī ir mazāka kā lielajiem kredītiem, arī procentu likmes ir atbilstošas tā funkcijām. „Ja nākotnē vēl vēlēsimies paplašināt savu uzņēmumu un būs nepieciešami jauni apgrozāmie līdzekļi, tad iespējams papildināsim jau esošo mikrokredītu, vai griezīsimies pēc jauna. Uzskatu to par ļoti izdevīgu variantu mazam uzņēmumam,” uzsver J.Ostrovskis.

SIA " SAR.LET" valdes priekšsēdētājs Vilnis Brikmanis neslēpj, ka mikrokredīts viņiem ļāva iepirkt preces un labiekārtot noliktavu. „Mikrokredītu ir vieglāk atdot, jo katru mēnesi tiek atmaksāti ne tikai aizņēmuma procenti, bet arī daļa no pamatsummas. Tas izslēdz situāciju, ka radīsies kādas citas naudas novirzīšanas prioritātes un kredīta pamatsummas atmaksa aizkavēsies,” kredīta prioritātes skaidro V.Birkmanis.

SIA "Katana 75" īpašnieks Dzintars Baltais norāda, ka procentu likmes mikrokredītiem ir salīdzinoši augstas, taču pieņemamas, ņemot vēro kopējo ekonomisko situāciju Latvijā šobrīd. „Protams – jebkurš uzņēmējs būtu priecīgs, ja procentu likmes būtu zemākas. Taču pozitīvi vērtējam optimālo procesu– operatīva noformēšana, kas neprasa garu un sarežģītu dokumentāciju, turklāt nav nepieciešama ķīla,” tā V.Birkmanis.