Influenceru videi vajadzīgi iekšējie ētikas kritēriji

Līdz ar interneta izplatību parādījusies jauna profesija – influencers. Kā influenceri maina sabiedrību?

Vērtējot pēc būtības, influenceri nav nekas jauns un bijuši jau tūkstošiem gadu pirms interneta. Ja raugāmies reliģiskā kontekstā, tad redzam, ka tajā laikā, kad darbojās Jēzus Kristus, bija ļoti daudz dažādu praviešu, taču Jēzus bija harismātiskāks par citiem praviešiem, ar lielāku ietekmi. Ja raugāmies ikdienišķā līmenī, tad novērojam, ka katram cilvēkam vismaz kādā dzīves periodā, ja arī ne visu mūžu, ir kāds cits cilvēks no draugu vai paziņu loka, kas šķiet harismātisks un ietekmē pasaules redzējumu. Tāpat ikviens cilvēks var apzināti vai neapzināti kļūt par influenceri kādam citam cilvēkam. 

Vienīgā atšķirība, salīdzinot šodienas situāciju ar laiku pirms desmit gadiem un vēl senāk, ir tā, ka patlaban mēs runājam par harismas nozīmi interneta vidē. Taču atcerēsimies, ka pirms gadiem 20–30 bija tā, ka cilvēki izvēlējās skatīties kādu televīzijas raidījumu tāpēc, ka šī raidījuma vadītājs šķita harismātisks – lika smieties, vadot izklaidējošu raidījumu, vai lika raudāt, stāstot par kādu bēdīgu notikumu, vai uzdeva interesantus jautājumus, vadot diskusiju. Savukārt citi raidījumi ieguva daudz mazāku ievērību, jo to vadītāji nebija tik harismātiski. Ar televīzijas raidījumiem un to vadītājiem tāpat ir joprojām.

Ikvienam influencerim gan jāapzinās, ka viņa popularitāte var būt ļoti īslaicīga. 

Jebkurā brīdī šī influencera vietā var nākt cits vairāk harismātisks influenceris un atņemt popularitāti ļoti īsā laikā. Tāpat arī teorētiski iespējama situācija, ka kāds no šodien populārajiem sociālajiem medijiem vienkārši "izslēdzas", līdz ar to influenceris ir zaudējis savu tā dēvēto tribīni un neizbēgami pienāk viņa popularitātes beigas.

Redzat arī kādu influenceru radītu risku?

Manuprāt, labā ziņa par influenceriem Latvijā ir tā, ka vismaz 99% popularitāti ieguvušo influenceru ir reālas personas, un nav tā, ka aiz influencera tēla slēptos sabiedrisko attiecību aģentūra, kas izveidojusi viltus personu. Taču būtu labi, ja influenceru vide tiktu sakārtota un īstenotu pašsakārtošanos. Es nedomāju, ka Latvijā ir vajadzīga influenceru sertifikācija, jo daudz būtiskāka ir pašregulācija, tas, lai paši influenceri uz situāciju raudzītos tā: "Ja mēs redzam, ka mūsu aroda pārstāvis dara kaut ko nekorektu, tad norādām, ka tāda rīcība neatbilst influenceru vidē pieņemtajiem ētikas standartiem." 

Saistībā ar influenceriem, kuri sociālajos medijos popularizē konkrētus produktus, manuprāt, ir būtiski izvērtēt to, kādi produkti tiek popularizēti. Ja kāds cilvēks influencera ietekmē nopirks dārgas sporta kurpes, nekas slikts nenotiks, varbūt vienīgi būs jāatdod parāds, kas paņemts, lai šīs kurpes varētu iegādāties. Taču, ja influenceris popularizē kaut kādus uztura bagātinātājus, kam ir diskutabla ietekme uz veselību un kuri vienam cilvēkam der, bet citam ne, tas jau var kļūt bīstami. 

Ļoti rūpīgi jāvērtē arī influenceru politiskie mērķi. 

Kopumā ir ļoti svarīgi, lai tiktu veiktas kampaņas, kas gan jauniešiem, gan vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem iemācītu analizēt informāciju un atpazīt viltus ziņas, jo problēmas ar uzticēšanos viltus ziņām un nepatiesai informācijai ir ne tikai jauniešiem, bet visu vecumu cilvēkiem.