Ko jūs gaidāt no mūsu valsts nākamās valdības?
Es vēlos, lai mēs, Latvijas iedzīvotāji, varētu uzticēties valdībai, kā arī vēlos redzēt valdības prasmi domāt ilgtermiņā. Vēl es vēlos, lai valsts neiejauktos uzņēmējdarbībā ar koriģējošu rīcību un lai būtu stabilitāte nodokļu jomā. Iepriekš nereti ir bijis tā, ka izmaiņas nodokļu jomā ir notikušas sasteigti, turklāt šo izmaiņu galvenais iemesls ir bijis nevis biznesa vides uzlabošana vai sabiedrības labklājības paaugstināšana, bet gan nepieciešamība no valsts budžeta finansēt kādu ieceri, kas ir tikai kādas vienas jomas pārstāvju interesēs. Taču veikt izmaiņas nodokļu sistēmā, lai samaksātu lielākas algas nelielai iedzīvotāju daļai, ir īstermiņa, nevis ilgtermiņa domāšana. Valdībai jādomā, kā panākt to, lai pēc pieciem gadiem vispārējais turības līmenis Latvijā būtu audzis.
Diemžēl mūsu politiķiem tieši domāšanas ilgtermiņā par visas Latvijas sabiedrības labklājību pietrūkst.
Arī par nodokļu reformu, kas tika ieviesta 2018. gadā, joprojām ir neatbildēts jautājums – vai ir sasniegti tie mērķi, kurus Māra Kučinska vadītā valdība ar šo reformu bija iecerējusi sasniegt, taču labāk, lai nākamā valdība atzīst, ka šī reforma bija vajadzīga, nekā atkal veic globālas pārmaiņas nodokļu sistēmā. Ne tikai uzņēmējiem, bet arī kopumā visiem Latvijas nodokļu maksātājiem stabilitāte nodokļu jomā ir ļoti svarīga.
Es gan noteikti neatbalstu nostāju "viss Latvijā ir slikti, un visi politiķi ir slikti", un, manuprāt, kopumā mūsu valsts ir uz pareiza attīstības ceļa. Problēma ir tā, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pagājis pārāk maz laika, lai mēs jau būtu sasnieguši tādu labklājības līmeni, kāds ir Rietumeiropā un Ziemeļvalstīs. Laika faktoram ir ļoti liela nozīme gan katra cilvēka dzīvē, gan uzņēmuma izaugsmē, gan valsts attīstībā. Cilvēks savus mērķus nevar sasniegt vienas dienas laikā, bet ir vajadzīgs gads vai pat vairāki. Arī uzņēmumam jārēķinās, ka nevar īsā laikā sasniegt apgrozījuma kāpumu par 90%. Tāpat arī valsts nevar sasniegt augstu pārticības līmeni ļoti strauji. Mums, Latvijas iedzīvotājiem, vajadzīgi vēl daudzi gadi, lai sasniegtu tādu labklājības līmeni, kādā dzīvo, piemēram, Somijas sabiedrības vidusslānis. Saprotams, ka nevienā valstī pilnīgi visi iedzīvotāji nekad nebūs ļoti bagāti, taču Somijas piemērs apliecina, ka ievērojami lielākā sabiedrības daļa var dzīvot labklājībā, ar savu darbu sev nodrošinot pārticību visa mūža garumā un nodrošinot katru nākamo paaudzi ar stabilu finansiālo pamatu.
Pērn, piedaloties Ekonomikas ministrijas rīkotajā diskusijā, jūs uzsvērāt, ka ļoti būtisks ir valsts tēls, respektīvi, tas, kā Latviju uztver citur pasaulē. Kas ir pozitīvais mūsu valsts tēlā, bet kas vēl jāpilnveido?
Latvijas tēls, ja runājam par biznesa vidi, ir nekāds, tas ir neesošs. Ja cilvēkiem citās Eiropas valstīs jautā, ar ko viņiem asociējas Latvijas uzņēmējdarbības vide, tad tipisks eiropietis neko konkrētu nevar nosaukt un teic, ka Latvijas tēls viņam vispār ne ar ko neasociējas.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 7. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!