Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +9 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 25. februāris
Alma, Annemarija

Krievija plāno attīstīt iekšzemes tūrismu

Latvijas austrumu kaimiņvalstī Krievijā parādīsies jauns nacionālais, valsts mēroga projekts Tūrisms un viesmīlības industrija. Tā nianses vēl tiek noslīpētas.


Uz iekšzemes tūrisma rēķina

2019. gadā Krievijas tūrisma nozares kopējais apgrozījums atbilstīgi Krievijas Federālā tūrisma aģentūras (Rosturizm) datiem bija 3,7 triljoni rubļu (ap 41 miljardu eiro pēc šā brīža kursa). Kā prognozē aģentūra, šogad nozares apgrozījums samazināsies par 2,1 triljonu rubļu jeb gandrīz 60%, noslīdot līdz 1,6 triljoniem rubļu. Turklāt Krievija slēgto valsts robežu dēļ gandrīz pilnībā palika bez ārvalstu tūristiem, un nozares ieņēmumu kritums, salīdzinot ar 2019. gadu, šā iemesla dēļ tiek lēsts vismaz 600 miljardu rubļu apmērā.

Krievijas Robežsardzes dienesta dati liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos, kā ceļojuma mērķi norādot tūrismu, valstī ieradušies vien 326,8 tūkstoši cilvēku jeb par 92,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Analoģiskā laika posmā 2019. gadā Krieviju tūrisma nolūkos apmeklēja 4,3 miljoni ārvalstu pilsoņu.

To Krievijas iedzīvotāju skaits, kuri devušies tūrisma ceļojumos uz ārvalstīm, šā gada pirmajos deviņos mēnešos tikmēr samazinājies par 78,3% – no 14,2 miljoniem pērn līdz nedaudz vairāk nekā trim miljoniem ceļotāju šogad. Ievērojami samazinājies arī valsts iedzīvotāju kopējais braucienu uz ārvalstīm skaits – no 37,26 miljoniem pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos līdz 11,19 miljoniem tādā pašā laika posmā šogad. Turklāt pārliecinošs vairākums braucienu veikts gada pirmajā ceturksnī, kad valsts robežas vēl nebija slēgtas. Kopumā pagājušajā gadā Krievijas iedzīvotāji devās nedaudz vairāk nekā 48 miljonos ārvalstu braucienu, 17,95 miljonos gadījumu kā ceļojuma mērķi norādot tūrismu. Kā uzskata Rosturizm, gada beigās izbraucošo tūristu skaita kritums pārsniegs 80%. Aģentūra piebilst, ka šajā gadījumā gan ir arī nosacīti laba ziņa – par aptuveni četrām piektdaļām samazināsies arī Krievijas ceļotāju tēriņi ārvalstīs, kas pērn tika lēsti 45 miljardu ASV dolāru apmērā, un vismaz daļa šo līdzekļu tiks iztērēta pašā Krievijā. 

Krievijas iekšzemes tūrisma industrija šogad tikmēr piedzīvos samazinājumu par aptuveni 40%, turklāt kūrortu zonās samazinājums nepārsniegs 10–15%. Jāatgādina, ka gandrīz visas Krievijas nozīmīgākās kūrortpilsētas Covid-19 pandēmijas dēļ šā gada otrajā ceturksnī bija slēgtas iekšzemes ceļotājiem, un, lai arī gada otrajā pusē vairākumā gadījumā vietējo tūristu pieplūdums pārsniedza 2019. gada apjomus, pilnībā kompensēt zaudējumus tas nav spējis.

Ceļotāju ierašanās valsts lielākajās pilsētās tikmēr ir samazinājusies par aptuveni 70%, bet precīzi dati būs pieejami vēlāk.

Pēc aģentūras Turstat datiem, 2019. gadā Maskavu apmeklēja 25 miljoni viesu (kā Krievijas, tā ārvalstu pilsoņi), nodrošinot pilsētai ienākumus 147 miljardu rubļu apmērā. Turklāt Krievijas galvaspilsēta pērn saņēma arī par Tūrisma Oskaru dēvēto WorldTravelAwards balvu kā labākais galamērķis pilsētu kategorijā. Citi populāri ceļotāju galamērķi Krievijā bija Maskavas apgabals (22 miljoni) un Krasnodaras apgabals (17 miljoni), bet pilsētu vidū – Sanktpēterburga (9,1 miljons) un Soči (6,5 miljoni viesu). Turstat lēš, ka pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ pagājušā gada rādītājiem tuvu līmeni šogad saglabās tikai tūristu plūsma uz Krasnodaras apgabalu un Sočiem. Kopējais ceļotāju skaits Krievijā (uzskaitot kā vietējos, tā ārvalstu ceļotājus, kuri pavadījuši viesnīcās vismaz vienu nakti, kā ierašanās mērķi norādot tūrismu), kas pērn bija 62 miljoni, šogad nepārsniegs 40 miljonus cilvēku.

Aģentūra arī norāda, ka ceļojumi ir kļuvuši jūtami īsāki un daudzi ceļotāji šogad koncentrējušies tikai uz viena galamērķa apmeklēšanu.

Vienlaikus arī šādi rādītāji uz vispārējās krīzes tūrisma nozarē fona tiek uzskatīti par labiem, tostarp Rosturizm norāda, ka iekšzemes tūrisma ceļojumu noturēšana 60% apmērā no 2019. gada apjomiem ir trešais labākais rādītājs G20 valstu vidū – virs 60% šis parametrs ir tikai Francijā un Itālijā. Pārliecinošā vairākumā G20 valstu iekšzemes tūrisms tikmēr samazinājies par 80% vai pat vēl vairāk.


Ceļo un saņem naudas atmaksu!

Intereses par vietējo tūrismu veicināšanai un tūrisma un viesmīlības nozares atbalstīšanai Krievijas varas iestādes šā gada vidū arī izsludināja par iekšzemes ceļojumiem iztērēto līdzekļu daļējas atmaksas (Cashback) programmu, piešķirot tās īstenošanai 25 miljardus rubļu. Atbilstīgi programmas noteikumiem, izmantojot tās dalībnieku, galvenokārt tūrisma operatoru, piedāvājumus iekšzemes ceļojumiem, bija iespējams saņemt iztērēto līdzekļu atmaksu 20% apmērā, bet ne vairāk par 20 tūkstošiem rubļu vienam cilvēkam. Piedāvājumi attiecās uz ceļojumiem līdz Jaungada brīvdienu beigām (respektīvi, līdz nākamā gada janvāra vidum), kas tika iegādāti līdz šā gada 5. decembrim. Kā paziņoja Rosturizm, šo iespēju izmantoja vairāk par 300 tūkstošiem cilvēku, kas iegādājās pakalpojumus ap 6,5 miljardu rubļu vērtībā, no kuriem tika atmaksāti 1,2 miljardi rubļu.

Lai arī šī summa veido vien nelielu daļu no piešķirtajiem līdzekļiem, iniciatīva kopumā ir atzīta par veiksmīgu un tiks turpināta arī nākamajā gadā, tostarp neiztērētos līdzekļus vismaz šobrīd nav paredzēts novirzīt citiem mērķiem.

Šādas programmas parādīšanās ir piesaistījusi uzmanību faktam, ka lielākajā daļā Krievijas katastrofāli trūkst mūsdienīgas tūrisma infrastruktūras. Kā atzīst eksperti, kvalitatīvi uzņemt lielu skaitu ceļotāju spēj tikai dažas nozīmīgākās pilsētas, kā arī kūrorta zonas galvenokārt Melnās jūras piekrastē. Pārējiem iekšzemes tūrisma virzieniem uzmanība valsts mērogā līdz šim nav tikusi pievērsta, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Krievijas ceļotāji parastos apstākļos priekšroku dod atpūtai ārvalstīs. Tāpat tiek norādīts, ka zemās intereses par iekšzemes ceļojumiem dēļ šī tūrisma novirziena daļa Krievijas iekšzemes kopproduktā (IKP) ir apmēram trīs reizes mazāka nekā valstīs ar attīstītu iekšējā tūrisma industriju, pat neraugoties uz liela skaita interesantu galamērķu esamību, kā arī valsts etnisko un klimatisko dažādību.

Atsaucoties uz šiem iemesliem, Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējās preses konferences šā gada 17. decembrī gaitā tika paziņots, ka Krievijas tā dēvēto nacionālo projektu (vērienīgu dažādu nozaru attīstības plānu) saraksts tiks papildināts arī ar nacionālo projektu Tūrisms un viesmīlības nozare. Ar šī nacionālā projekta izstrādi nodarbojās Rosturizm. 

Aģentūras piedāvājums paredz, ka projekta īstenošana sāksies nākamgad un ilgs līdz 2030. gadam, bet tūrisma un viesmīlības nozares attīstīšanai nepieciešami kopumā 629 miljardi rubļu valsts naudas, vienlaikus paredzot arī plašu privāto investoru līdzekļu piesaisti. Atbilstīgi dokumentam, kura kopija nonākusi laikraksta Vedomosti rīcībā, Rosturizm plāno desmit gadu laikā dubultot atpūtnieku skaitu sanatorijās (no 6,7 miljoniem līdz 11,5 miljoniem cilvēku gadā), trīskāršot iekšzemes ceļotāju skaitu, kā arī sešas reizes (no septiņi līdz 40) palielināt to pilsētu skaitu, kuru centrālie rajoni ir tūristiski pievilcīgi. Nozarē nodarbināto skaitam savukārt jāpalielinās no 2,5 miljoniem līdz 4,2 miljoniem cilvēku.


Vai gaidāma Soču pieredzes atgriešanās?

Vērienīgie plāni to īstenošanas gaitā gan var piedzīvot jūtamas izmaiņas. Kā vēsta laikraksts Kommersant, jau iepriekš daudz nemanāmāk tika paziņots par nodomu izveidot Krievijas valdības pakļautībā esošu tūrisma korporāciju, par kuras darbu būtu atbildīgs viens no vicepremjerministriem Dmitrijs Černišenko, kurš ir bijušais 2014. gada Soču olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītājs. Korporācijas ietvaros tiks apvienoti vairāki valstij piederoši tūrisma objekti un tūrisma attīstības fondi Kaukāzā, bet par jaunizveidotā valsts uzņēmuma mērķi pasludināta tūrisma klasteru izveide dažādos Krievijas reģionos. Gaidāms, ka darbu korporācija uzsāks jau nākamgad. Laikraksts pieļauj iespēju, ka jaunais nacionālais projekts tiks nodots Černišenko pārziņā, tāpēc ka viņam ir zināma pieredze, kas gūta Soču olimpisko objektu būvniecības laikā.

Daudzi no objektiem, tostarp valstī šobrīd populārākais kalnu slēpošanas kūrorts Roza Hutor, tika būvēti, piesaistot privātus līdzekļus, un nav izslēgts, ka šo praksi mēģinās atkārtot visas valsts mērogā.

Pašā Krievijas tūrisma nozarē attieksme pret šādu iespēju gan nav viennozīmīga. Gan tādēļ, ka pastāv aizdomas, ka par galvenajiem ieguvējiem šajā gadījumā kļūs ierobežots, Kremlim tuvu stāvošs personu loks, gan tādēļ, ka nozares pārstāvji bažījas, ka no Maskavas vadīti liela mēroga projekti, piemēram, Kamčatkā (pussala tiek minēta kā viena no potenciālajām tūrisma attīstības zonām), var novest pie vietējā kolorīta iznīcināšanas vai vismaz reģionālās specifikas ignorēšanas. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses