Finierloksnes ir plānas koka loksnes (≤ 6 mm biezas), ko ražo, sagriežot vai mizojot baļķus. Finierloksnes var ražot gan no mērenās joslas lapkokiem, piemēram, ozola vai dižskābarža, gan no skuju kokiem, piemēram, priedes, gan arī no tropisko sugu kokiem, piemēram, tīkkoka vai sarkankoka. Tās parasti ražo ar estētisku šķiedru rakstu, un to virsma ir izturīga un saderīga ar līmi laminēšanai uz saplākšņa, kokšķiedru vai skaidu plātnēm vai arī uz plātnēm ar augstu virsmas slāņu blīvumu (MDF). Lapu koku sugu finierloksnes veido aptuveni 70% no globālā tirgus, 15% ir tropisko koku sugu, bet 15% – skujkoku sugu (lapegles, priedes vai ciedra) finierloksnes.
Plašs izmantošanas spektrs
Finierloksnes var ražot gan kā nodalītu produktu, gan kā starpproduktu saplākšņa ražošanas procesā. Gadījumos, kad finierloksnes tiek ražotas kā nodalīta prece realizācijai, tās parasti netiek izmantotas kā saplākšņa plātņu aizpildījuma materiāls. Tās parasti izmato kā materiālu, ar kuru tiek pārklāta saplākšņa un citu koksnes izstrādājumu virsma. Tāpēc visbiežāk nodalītās finierloksnes ražo no koku sugām, kas ir svarīgas mēbeļu virsmu pārklājumam un citu augstvērtīgu koksnes produktu ražošanā.
Finierloksnes plaši lieto mēbeļu ražošanā, tās uzklājot uz mēbeļu virsmām (piemēram, ēdamgaldiem, krēsliem, rakstāmgaldiem un gultu dekoratīvajām virsmām u. c.), lai dārga masīvkoka detaļas aizstātu ar lētāku koka sugu pildījumu, bet saglabātu dārgu un retu koku estētisko izskatu. Tāpat finierloksnes plaši lieto saplākšņa un laminētas koksnes ražošanā kā virsējo slāni, kas pārklāj no daudz lētākam koku sugām veidotos apakšējos slāņus, piemēram, bērza finierloksni uzklājot tikai kā virsējo saplākšņa loksni. Bērza finiera loksnes (1,5 mm biezas) tiek izmantotas saplākšņa ārējai virsmai, lai iegūto materiālu lietotu iekštelpu apdarei. Savukārt kļavas finierloksne (4 mm bieza) ļoti bieži tiek līmēta virs saplākšņa grīdas pamatnes veidošanai. Finiera loksnes no ķirša vai oša tiek izmantotas kā interjera dizaina daļa, piemēram, durvju un durvju aiļu apdarē. Ozola finierloksnes (0,8 mm biezas) tiek izmantotas sienu paneļiem ēku iekštelpās utt.
Finierloksnes tiek izmantotas arī luksusa transportlīdzekļu interjerā (piemēram, 0,5 mm biezas sarkankoka finierloksnes izmanto dārgāko auto salona apdarē, jahtu un lidmašīnu salonu apdarē), mūzikas instrumentu, piemēram, ģitāru, korpusu, klavieru paneļu vai vijoļu aizmugures apdarē utt.
Lai palielinātu, spiediet uz attēla!
Eksporta rādītāji
Pasaules vislielākā lapu koku finierlokšņu eksportētāja 2024. gadā bija Ķīna, kas eksportēja produkciju par 492 miljoniem eiro (18,2% no pasaules tirgus), tad sekoja ASV ar 271 miljonu eiro (10% no pasaules tirgus), bet trešajā vietā bija Ukraina ar 202 miljoniem eiro (7,45% no pasaules tirgus). Igaunija ar 66 miljoniem eiro (2,44% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, Latvija ar 34 miljoniem eiro (1,24% no pasaules tirgus) bija 21. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 30 miljoniem eiro (1,11% no pasaules tirgus) bija 23. vietā pasaulē.
Vērtējot ienākumus no lapu koku finierlokšņu eksporta uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija ar 18,1 eiro bija piektajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā pasaulē bija Igaunija (48,2 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Horvātija (28,1 eiro uz vienu iedzīvotāju), Gabona (25,4 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Slovēnija (23,5 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 10,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 6. vietā pasaulē.
Šajā gadsimtā Igaunija vienmēr ir bijusi nozīmīga lapu koku finierlokšņu piegādātāja pasaules tirgum. Kopš 2010. gada (izņemot 2019. un 2020. gadu) Igaunijas daļa globālajā finierlokšņu eksportā katru gadu pārsniedz 2%. 2014. gadā Igaunijas daļa globālajā tirgū bija 2,54% bet pērn – 2,44%.
Līdz pat 2008. gadam Lietuvas finierlokšņu eksports bija nenozīmīgs, bet pakāpeniski mūsu dienvidu kaimiņvalsts iekļāvās globālajā lapu koku finierlokšņu eksporta tirgos, un Lietuvas daļa no 2011. gada, nedaudz mainoties, ir aptuveni 1% no pasaules tirgus.
Latvija līdz 2008. gadam bija nozīmīga finiera lokšņu eksportētāja. 2003. gadā Latvijas daļa finierlokšņu eksportā pasaulē bija 0,9%. No 2008. gada Latvijas eksports nebija nozīmīgs, bet ievērojami pieauga no 2019. gada, un 2023. gadā Latvijas daļa globālajā eksportā bija jau 1,55%.
XXI gadsimta padsmitajos gados Somijas lapu koku finierlokšņu eksports bija nenozīmīgs, un, līdzīgi kā Latvija, Somija no 2019. gada ievērojami palielināja finierlokšņu eksportu. 2024. gadā Somijas daļa globālajā eksportā bija 1,55%.
Visvairāk importē Indija
Pasaules vislielākā lapu koku finiera lokšņu importētāja 2024. gadā bija Indija ar 185 miljoniem eiro (6,64% no pasaules tirgus). Otrajā vietā bija Itālija ar 167 miljoniem eiro (6 % no pasaules tirgus), bet trešajā – Vjetnama ar 166 miljoniem eiro (5,98% no pasaules tirgus). Latvija 2024. gadā ar 50 miljonus eiro lielu lapu koku finierlokšņu importu (1,8% no pasaules tirgus) bija 16. vietā pasaulē.
Vērtējot izdevumus par lapu koku finierlokšņu importu uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija ar 26,9 eiro bija otrajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā pasaulē bija Igaunija (28,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Austrija (11,8 eiro uz vienu iedzīvotāju). 2024. gadā ceturtajā vietā pasaulē bija Lietuva (10 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Importa un eksporta bilance
Līdz pat 2008. gadam Latvijas lapu koku finierlokšņu ārējas tirdzniecības bilance bija pozitīva. Latvija vairāk eksportēja nekā importēja. Pēc tam Latvija pārtapa par nozīmīgu lapu koku finierlokšņu importētāju pasaulē, bet eksporta apjomi bija nenozīmīgi.
No 2020. gada lapu koku finierlokšņu eksporta preču grupa bija viena no straujāk augošajām Latvijā ražoto preču eksporta grupām. No 2022. gada Latvijas lapu koku finierlokšņu eksports tikai nedaudz atpaliek no importa un Latvijas ārējās tirdzniecības bilance šajā preču grupā ir nozīmīgi uzlabojusies.
Tomēr finierlokšņu imports nav jāvērtē ka negatīva parādība. Tieši pretēji. Finierloksnes ir starpprodukts, no kura tiek ražoti citi produkti ar lielāku pievienoto vērtību. Patēriņa preču imports visumā rada negatīvu ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, maksājuma bilanci un valsts ekonomiku, turpretim starpproduktu importam, īpaši jau finierlokšņu importam, ir pretēja nozīme. Liels finierlokšņu imports nozīmē, ka Latvijā lielā apjomā tiks ražoti un arī eksportēti citi koksnes produkti, kas ir ar lielāku vērtību pat par vienkārša saplākšņa ražošanu.
Protams, no tautsaimniecības viedokļa raugoties, ideāli būtu visas Latvijas ražošanā nepieciešamās finierloksnes nevis importēt, bet ražot Latvijā uz vietas, tomēr tas nav iespējams, jo Latvijā nav rūpnieciskos apjomos pieejamas daudzas mēbeļu un saplākšņa apdarē nepieciešamās koku sugas.
