Latvijā top pēc unikālas tehnoloģijas ražoti mākslīgie mati

C. van Roijs. Ja viņa proteīnu matu bizness īstenosies kā plānots, Latvija varēs sacensties ar tādām matu eksportētājvalstīm kā ASV, Ķīna un Indija. "Tirgus jau gadu gaida mūsu produkciju!" rezumē izgudrotājs, minot jau vairākus desmitus sadarboties gatavu klientu.Arī košera mati Daudzi smalki pavedieni, ko klāj četras kārtas — no iekšpuses hidrofils, no ārpuses hidrofobs —, tāda R.C. van Roija Protein Hair Coating Factory mākslīgā mata recepte, lai iznāktu produkts, ko nespeciālists neatšķirtu no dabisku matu šķipsnas. Tas ne tikai izskatās, bet arī uzvedas kā īsti cilvēka mati — tos var ieveidot, krāsot un cirtot, tāpēc daudzās iespējamās variācijas lielā mērā var uzņemties produkta gala lietotājs — pieaudzējamo šķipsnu ražotājs, parūku meistars vai frizieris. Kilograms šādu mākslīgu matu maksā 125 eiro — tas ir lētāk nekā dabiskie mati, taču pietiekami, lai pēc pieciem gadiem, kad ražošanas jaudas Nordic Industrial Park īrētajās telpās Olainē sasniegs ieplānoto maksimumu (10 tūkst. kg mēnesī), ik mēnesi nestu vairāk nekā miljonu eiro ienākumus. Taču tad, kad ražošanas jaudas būs sasniegušas ieplānoto maksimumu un uzņēmuma pozīcijas tirgū būs nostabilizējušās, van Roijs plāno to pārdot, lai, "ja vēl paliks spēka" strādātu pie jauniem izgudrojumiem. Piemēram, auduma, kas satur mentolu un karstā laikā atvēsina valkātāju. Viss rūpnīcā saražotais tiks eksportēts gan uz Eiropas, gan Āzijas tirgu, kuram domāti biezāki mati. Kā īpašu sasniegumu van Roijs min saskaņas panākšanu arī ar partneriem Izraēlā — pēc tam, kad šīs valsts pārstāvis apliecinājis, ka produkts ir košera, izdevies ienākt arī šajā tirgū, ko daudzi atzīst par pārāk sarežģītu. Tā ir ievērojama ārvalstu inovatīvo uzņēmēju atšķirība no vietējiem izgudrotājiem — ārzemnieki ienāk šeit jau ar konkrētiem noieta tirgiem, ko latviešiem nereti ir grūti atrast, atzīst Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks.Latvija konkurētspējīga "Šādai rūpnīcai nevajag pārāk daudz darbaspēka, citādi es būtu izvēlējies Indiju; tas ir produkts, kas joprojām atrodas attīstības fāzē, un tāpēc man ir jābūt klāt aktīvākajos tirgos, tātad — ES robežās," stāsta van Roijs, skaidrojot, kāpēc savai rūpnīcai izvēlējies tieši Latviju. Tas bija tieši tas laiks, kad arī Latvija pievienojās ES valstīm un ražotnei derēja ne tikai pēc šī parametra, bet arī pēc situācijas ar darbaspēku, elektrības cenām un infrastruktūru. Lai gan vismaz attiecībā uz pirmajiem diviem Latvija vairs neizskatās pēc apsolītās zemes, tomēr tā joprojām ir un vēl tuvākos gadus paliks konkurētspējīga citu ES valstu vidū, norāda van Roijs. Tomēr tieši darbaspēka sadārdzinājums un trūkums licis atteikties no domas pārcelt visu ražošanu uz Latviju, tāpēc viņš joprojām turpina strādāt arī savā pirmajā rūpnīcā Nepālā. Svarīgi arī eksotiskie Pagaidām ražotnē strādā 10 cilvēku, ieskaitot ilgi meklētus laboratorijas darbiniekus no Latvijas, bet ziedu laikos darbinieku skaits varētu sasniegt 25, prognozē van Roijs. Savukārt visas ražošanai nepieciešamās izejvielas Latvijā tiek importētas. Dažas no tām varētu iegādāties arī Latvijā, taču izgudrotājs vēlējies saglabāt produkta izstrādes periodā izveidojušos kontaktus ar dažādu Eiropas valstu ķimikāliju ražotājiem. Ražotnē ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro. Ceturtdaļu no tiem — vienu miljonu eiro, kas izlietots iekārtām, — ieguldījis riska kapitāla fonds Zaļās gaismas investīcijas, kļūstot par 25% uzņēmuma līdzīpašnieku. Savukārt lielākā daļa no paša van Roija ieguldījuma ir intelektuālā īpašuma investīcijas, proti, pats izgudrojums. Viņš uzsver, ka, ieguldot paša līdzekļus, viņam būtu nepieciešams ilgāks laiks, lai sāktu darbību, un pieprasījums, iespējams, būtu nokavēts. Tieši tas, ka Latvijas izgudrotājiem grūti atrast finansējumu un arī "valsts neko nedara, lai palīdzētu inovāciju uzņēmumiem tikt pāri tai finansiālajai bedrei", ko rada investīcijas darbības uzsākšanā, ir viena no lielākajām vietējo inovatīvo uzņēmumu problēmām, uzsver J.Stabulnieks, piebilstot, ka Latvijai ir vērtīgi dažādi ražotāji, lai cik šauru un reizēm eksotisku nišu tie aizņemtu.