Zemnieki, pārdodot salmus papīra ražotājiem, iegūs papildus 50 – 60
eiro no hektāra, ziņo avīze.
Pagasta pārvaldnieks Pēteris Magone stāstījis, ka pagasts devis rūpnīcas būvniekiem zaļo gaismu, jo tie pierādījuši, ka nekāda kaitējuma apkārtējai videi modernā ražotne nenodarīs. Uzņēmumā būšot 110 darba vietas vietējiem cilvēkiem.
Rūpnīcu gatavojas būvēt SIA Barība 2002, kuras
valdes priekšsēdētājs Elmārs Lasis ir pārliecināts, ka ražotnes
būvniecība sāksies jau septembrī, jo līdz tam laikam pagasta teritorijas
detaļplānojums būs pabeigts. Papīrfabrikas celtniecība izmaksās vairāk
nekā 30 miljonus latu, un to plānots uzcelt 18 mēnešos. Rūpnīcu būvējot Latvijas celtniecības uzņēmumi, arī
ģenerāluzņēmējs ir kāda Latvijas firma, kuru pagaidām valdes
priekšsēdētājs nevēlējās nosaukt. Vienīgie ārzemnieki, kas piedalīsies
rūpnīcas būvniecībā, būšot kanādieši, kas uzstādīs savas izgatavotās
pārstrādes iekārtas.
Ražošanas procesā salmus paredzēts apstrādāt ar kālija sulfītu un kālija hidroksīdu. Celulozes balināšanu paredzēts veikt ar kālija hidroksīdu un ūdeņraža pārskābi, neizmantojot hloru saturošas ķimikālijas. No iegūtās agrocelulozes, pievienojot tai makulatūru, iecerēts ražot 20 000 tonnu biroja papīra gadā. Ražošanas procesā iegūtos blakus produktus paredzēts pārstrādāt, iegūstot līdz 11 000 tonnām kālija persulfāta un līdz 19 000 tonnām kālija slāpekļa minerālmēslu.
Uzņēmumā paredzēts uzstādīt cietā kurināmā katlu, kas gadā patērēs aptuveni 78 000 tonnu zāģskaidu un šķeldas.
Celulozi no salmiem ražo nelielas rūpnīcas arī Ķīnā un Indijā, tomēr tās piesārņo vidi, jo balināšanas process tur notiek pēc citiem principiem, skaidro LA. Patlaban Eiropā gatavojoties vēl piecu līdzīgu papīrfabriku būvniecībai, tomēr Barība 2002 šajā procesā Latvijā esot tikusi vistālāk.