Tomēr savstarpējo ekonomisko sankciju pagarināšana Krievijai pret ES un attiecīgi ES pret Krieviju kārtējo reizi liek uzdot jautājumus par Latvijas ekonomiskajām attiecībām ar kaimiņvalsti, kuras tautsaimniecībā izaugsme nav manīta jau vairākus gadus un pēdējā laikā vērojama ekonomikas recesija. Neraugoties uz to, Krievija vēl aizvien ir trešā nozīmīgākā Latvijas eksporta partnere un būtiskas tranzīta daļas nodrošinātāja Latvijas dzelzceļam un ostām.
Īpaši zivju nozare
No speciālistu aplēsēm var noprast, ka Krievijas noteiktās ekonomiskās sankcijas, kuras skar Latvijas pārtikas rūpniecību, un rubļa kursa kritums uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi atstājuši mazāku ietekmi, nekā bieži tiek domāts.
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka Krievijas ekonomiskās problēmas bijis daudz nozīmīgāks faktors nekā atsevišķu pārtikas produktu importa embargo. Turklāt "turpmāk ietekme vājināsies. Par to signalizē jaunākie ražošanas un eksporta dati", secina DNB pārstāvis.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis domā, ka visumā ietekmes, kas saistās ar situācijas pasliktināšanos Krievijas ekonomikā un sankcijām, apjoms ir ap 1,5% no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). "Šogad negatīvā ietekme varētu mazināties, tomēr tā var turpināties arī nākamgad, jo iespēju, ka sankcijas var tikt pastiprinātas, izslēgt nevar," uzskata Gašpuitis.
Viņš stāsta, ka Austrumeiropas reģiona eksports uz Krieviju pērn krities par 30%. "Notikumi ir ļoti daudzslāņaini, un izcelt viena notikuma ietekmi ir ļoti sarežģīti. Tiešo sankciju ietekmi uz eksportu pērn var vērtēt ap 0,25% no IKP, taču ir skaidrs, ka Krievijas lejupslīde, ko pastiprina strukturālās problēmas un rubļa kritums, rada papildu negatīvo fonu. Tātad negatīvā ietekme ir krietni lielāka," skaidro SEB eksperts.
Līdz ar procesu kopsummu, veicot piesardzīgas aplēses, var spriest par ekonomiskās izaugsmes nelielu mazināšanos. Runājot par konkrētām nozarēm, Strautiņš teic, ka visredzamākā ietekme ir straujais zivju pārstrādes sarukums kopš pērnās vasaras. Viņš atgādina, ka Krievija un ar to ekonomiski saistītās valstis bija galvenās šo produktu pircējas, un centieni ierasto tirgu aizstāt ar citiem tirgiem devuši tikai ļoti pieticīgus panākumus. Tāpat ietekme bijusi uz atsevišķiem mašīnbūves un veļas ražošanas uzņēmumiem, uzskata eksperts.
Aizstāj ar Ķīnu
Vēl viena nozare, kas būtiski cieta no Krievijas sankcijām, bija piena produktu ražošana. Latvijas piena pārstrādes nozares flagmaņa Food Union pārstāve Linda Mežgaile stāsta, ka uzņēmums Krievijas tirgus zaudējumu daļēji kompensējis ar noieta palielināšanu vietējā tirgū, kā arī, eksportējot uz citām valstīm un atrodot jaunus eksporta tirgus. Tādējādi patlaban izdevies kompensēt aptuveni trešo daļu no krituma, kas saistīts ar Krievijas tirgus aizvēršanos. Teju 70% no Food Union saražotā Latvijā tiek pārdots pašu mājās, savukārt 30% eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm, to vidū Lietuvu, Igauniju, Azerbaidžānu, Krieviju, Baltkrieviju, Nīderlandi, Īriju, Vāciju, Lielbritāniju, Ķīnu u. c.
Food Union eksporta dienas kārtībā ir eksports uz Ķīnu un Irāku. Vienlaikus Food Union turpina strādāt pie noieta iespēju palielināšanas arī citu valstu tirgos. "Mēs turpinām īstenot savu eksporta stratēģiju, galveno uzsvaru liekot uz nostiprināšanos Baltijas valstīs. Food Union grupai pieder četri piena produktu un saldējuma ražošanas uzņēmumi Baltijā, un mūsu mērķis ir palielināt klātbūtni Latvijā, Lietuvā un Igaunijā," stāsta Mežgaile. Viņa piebilst, ka, uzņēmumu grupai paplašinoties ārpus Baltijas (Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā), tikšot raudzīts izmantot visas eksporta iespējas Skandināvijā un Centrāleiropā.
Netieša ietekme
"Šobrīd ar Krieviju tiek strādāts vien tik daudz, lai tur nepazaudētu tirgus daļu līdz brīdim, kad šis tirgus atkal atvērsies. Produkcija tiek pārdota uz rentabilitātes robežas, bieži vien par cenu, kas ir 1-2% zem pašizmaksas," noieta iespējas kaimiņvalstī ieskicē tekstila un apģērbu ražošanas uzņēmumu pārstāvošās Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) vadītājs Guntis Strazds. Viņš zina teikt, ka, neskaitot Krievijas rubļa vērtības kritumu, daudz atkarīgs no tā, cik labas attiecības izveidotas ar Krievijas uzņēmumu pārstāvjiem. Runājot par kopējiem asociācijas uzņēmumu eksporta datiem, Strazds teic, ka Krievijas situācijai uz tiem drīzāk ir netieša ietekme. Proti, rubļa vērtības kritums ietekmē arī citu valstu nozares uzņēmumus un tādējādi tie mēģina palielināt realizācijas apjomus ES iekšējā tirgū, kas savukārt apgrūtina mūsu valsts uzņēmumu eksportu uz Nīderlandi un Somiju.
Nelieli uzlabojumi
Vērtējot tirgus konjunktūru, pavasarī notikušais cenu pieaugums pasaules naftas tirgū varētu būt nācis Latvijas eksportētājiem par labu. "Naftas cenu atjaunošanās ietekmējusi rubļa kursu. Tas sasniedza zemāko punktu februārī, bija 90 rubļi par eiro. Kopš tā brīža kurss noturīgi audzis, un jūlijā par eiro dod apmēram 70 rubļus," norises valūtas tirgū ieskicē Strautiņš. Viņaprāt, tam ir ietekme uz mūsu preču eksportu, taču to nevar precīzi izmērīt. "Var tikai minēt, vai vieglās rūpniecības iziešana no krīzes šogad notika, daļēji pateicoties rubļa kursa kāpumam, un varbūt ir arī ietekme uz labajiem kopējiem mašīnbūves rādītājiem. Šķiet, ka Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, kas bija nonākusi diezgan kritiskā situācijā, sāk ķepuroties uz augšu," rubļa vērtības ietekmi komentē DNB eksperts. To, ka vērojami uzlabojumi, atzīst arī Strazds. Proti, šā gada četros mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn VRUA uzņēmumu eksports uz Krieviju palielinājies par 23%. Tiesa, pagājušais gads bijis samērā dramatisks, eksportam uz kaimiņvalsti krītoties gandrīz uz pusi.
Runājot par izejvielu cenu krituma izraisīto tranzīta apjomu mazināšanos, Strautiņš izsaka viedokli, ka attiecībā uz naftu ietekme nav bijusi dramatiska. Taču ogļu tranzīts gan bijis nopietni apdraudēts. "Var diezgan droši teikt - ja būtu turpinājies līdz februārim reģistrētais ilgstošais cenu kritums, šis tranzītbiznesa virziens līdz gada beigām būtu pagalam," secina Strautiņš. Savukārt pēc Gašpuiša domām, pēdējā laika naftas cenas atkopšanās nespēs atrisināt visas problēmas, ar kurām sastapusies Krievijas ekonomika. Viņaprāt, tāpēc tuvākajā laikā Krievijas tirgus perspektīvas būs ļoti piezemētas un iemiesos augstu risku līmeni, savukārt kaimiņvalsts resursu eksportu caur Latviju var traucēt saspringtais politiskais fons.