Valsts mērogā jādomā par uzņēmējdarbības attīstību

Kādas bijušas būtiskākās LTRK aktualitātes pēdējā laikā?

LTRK prezidenta amatā strādāju jau gandrīz divus gadus. Kad gāju uz vēlēšanām, tad savā programmā ietvēru vairākas lietas. Viena no tām bija biedru skaita dubultošana. Šajā jomā viss iet pietiekami labi. Pirms diviem gadiem tiešo biedru skaits bija nedaudz virs tūkstoša, patlaban tas tuvojas diviem tūkstošiem. Par to paldies jāsaka LTRK valdei un visai LTRK komandai. 

Manā programmā bija arī LTRK likuma pieņemšana. Lielā daļā Eiropas valstu ir īpaši LTRK likumi. Mēs uzskatām, ka arī Latvijā LTRK likums ir vajadzīgs. Esam apspriedušies ar politiskajām partijām, esmu bijis uz sarunām Koalīcijas padomē, kurā ir atbalsts šim likumam. Šobrīd premjers uzdevis administrācijai paveikt visu nepieciešamo, lai LTRK likums varētu virzīties uz Saeimu. Šajā likumdošanas procesā mēs, LTRK, varam tikai vēlēties, lai viss notiktu raiti, bet likuma virzības ātrumu noteikt nevaram.

Manā programmā bija arī aktīvs darbs reģionos. Tas arī notiek. Es katru mēnesi esmu kādā no Latvijas reģioniem, arī LTRK valde dodas uz reģioniem. Regulāri notiek LTRK reģionālās Uzņēmēju dienas. Lai būtu plašāka darbība, mēs šīs Uzņēmēju dienas rīkojam dažādās katra reģiona pilsētās, piemēram, Kurzemē tiek aptverta Liepāja un Ventspils, Latgalē – Rēzekne un Daugavpils. Jāteic, man par aizvadītajā gadā paveikto ir liels gandarījums. 

Darbojamies arī starptautiskajā arēnā, attīstās mūsu pārstāvju tīkls pasaulē. Kopumā LTRK strādā trijos virzienos, tie ir – eksporta, konkurētspējas, kā arī lobija virziens, kas ietver attiecības ar valsti, ar pašvaldībām. Aizvadītais gads arī šajā laukā bijis labs, jo ar Māra Kučinska valdību attiecības ir ļoti konstruktīvas. Nedaudz gan bija saasinājums pērn laikā, kad tika spriests par šāgada valsts budžetu, bet saspringto situāciju kliedējām ar abpusēju izpratni. Globālās līnijās vērtējot, mēs, LTRK, sasniedzām to, ko gribējām. Būtisku lomu nospēlēja arī tas, ka esam parakstījuši vienošanos ar valdību. 

Patlaban notiek darbs pie jaunās nodokļu politikas stratēģijas, un, lai arī tas ir sarežģīts process, kurā iesaistīta Finanšu ministrija (FM), Latvijas Banka, LTRK, Latvijas Darba devēju konfederācija, arodbiedrības un vēl citi diskusiju dalībnieki, pie kopīga skatpunkta esam nonākuši. Manā ieskatā, ja tiek precīzi definēts mērķis, tad arī virzība notiek, galvenais, labi saprotamam, precīzi definētam mērķim jābūt. 

Vēl jāpiebilst, ka pagājušais gads pagāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārmaiņu un VID ģenerāldirektora meklēšanas zīmē. Es ceru, ka tagadējai VID ģenerāldirektorei darbs ritēs raiti un arī dialogs ar uzņēmējiem aizvien attīstīsies. 

Pērn iesāktais šā gada izaicinājums saistīts ar to, ka LTRK uzticēts organizēt EXPO izstādi Astanā. Mēs labi zinām, ka iepriekš ar Latvijas dalību EXPO saistīti skandāli, un bija pat doma, ka Latvijai labāk EXPO nepiedalīties, bet vairāki LTRK biedri pauda interesi par dalību EXPO izstādē Astanā. Mēs, ņemot vērā biedru interesi, pārrunājām jautājumu ar valdību. Rezultātā tieši LTRK tika uzticēts dalību EXPO organizēt, un patlaban dalībnieku skaits kļūst aizvien lielāks. Latvijas biznesa vide EXPO izstādē Astanā būs pārstāvēta, un LTRK organizēs dalību Astanas EXPO tikai par savu biedru līdzekļiem, bez Latvijas valsts budžeta naudas.

Runājot par jauno nodokļu politikas stratēģiju, kuras FM piedāvātās izmaiņas LTRK atbalsta?

Ar jauno nodokļu politiku gribam panākt, lai uzņēmējiem, kuri darbojas mūsu valstī, būtu motivācija nopelnīto naudu atstāt savā uzņēmumā. Tas saistīts ar ideju par 0% likmes ieviešanu reinvestētajai peļņai. Rezultātā ieguvumam jābūt tādam, ka uzņēmumiem, pieaugot to finansiālajai stabilitātei, ir vieglāk iegūt banku kredītus, un arī tādam, ka uzņēmumi rada vairāk jaunu darba vietu. Ja raugāmies uz mūsu kaimiņvalsti Igauniju, tad redzam, ka 0% likme reinvestētajai peļņai ir viens no iemesliem tam, kāpēc par Igaunijas ekonomiku varam runāt kā par veiksmes stāstu. Protams, nav jau tā, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts ekonomisko izaugsmi sekmē tikai un vienīgi 0% likme reinvestētajai peļņai, bet šis faktors noteikti ir ar būtisku pozitīvu ietekmi. 

Latvijā ir ļoti augsti darbaspēka nodokļi, un LTRK ieskatā darbaspēka nodokļi noteikti jāsamazina, palielinot konkurētspēju. Mūsdienu pasaulei raksturīgs, ka darbaspēks ir gatavs pārvietoties un arī kapitāls ir gatavs pārvietoties, līdz ar to, ja darbaspēka nodokļu slogs ir smags, tad uzņēmēji var no Latvijas aiziet uz citām valstīm, bet potenciālie investori uz Latviju var neatnākt. Raugoties globālā mērogā, gan jāteic – darbaspēka nodokļu slogs visā Eiropā, ne tikai Latvijā, salīdzinot ar citiem pasaules reģioniem, ir augsts. Ir pasaulē reģioni, kuros darbaspēka nodokļu slogs ir zemāks nekā Eiropā un kuri ekonomiski attīstās straujāk nekā Eiropa. Mūsu valsts nav to pasaules valstu vidū, kas sasniegušas milzīgu labklājību un kurās darbaspēkam var uzlikt milzīgu nodokļu slogu. Mums Latvijas ekonomikā vajag straujāku izaugsmi, vajag, lai cilvēki rosītos savā uzņēmējdarbībā, lai mūsu valsts iedzīvotāju vidū būtu vairāk tādu cilvēku, kas gatavi veidot savu biznesu, un arī vajag, lai te ienāktu ārvalstu investori, kuri attīstītu uzņēmumus, nodrošinātu darba vietas un tā veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. 

Kāds ir LTRK viedoklis par pievienotās vērtības nodokli (PVN) – vai vajag ko mainīt?

Vajadzīga ir reversā PVN ieviešana visās nozarēs, kurās vien tas iespējams. Tas palīdzētu izskaust PVN karuseļshēmas. Gan attiecībā uz PVN, gan citiem nodokļiem jāatceras viens ļoti būtisks princips – labāk lai nodokļu slogs ir mazāks, bet nodokļi tiek godīgi maksāti.

Kādam LTRK ieskatā jābūt regulējumam mikrouzņēmumiem (MU)? Par to bijušas ļoti asas diskusijas.

Mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīms tika ieviests ekonomiskās krīzes laikā. LTRK tad bija viena no šī nodokļu režīma izveidotājām. Doma bija tāda, ka jārada ļoti elementāri apstākļi biznesa sākšanai. Tobrīd tas bija pareizs solis, jo krīzes iespaidā daudzi cilvēki zaudēja darbu, un viņiem tika pavērta iespēja sākt savu biznesu vienkāršā normatīvajā regulējumā. Diemžēl vairāki politiķi vēlāk šo krīzes laika pieredzi aizmirsa. Iespējams, brīdī, kad MUN režīms radās, viss netika pilnībā pārdomāts, kaut kas šajā regulējumā tika sasteigts, taču MUN režīms noteikti nebūtu jālikvidē. Protams, jāmazina iespēja šādu regulējumu viegli un vienkārši izmantot nodokļu shēmošanā. 

Ir dzirdēts viedoklis – tas, ka MUN režīmu plaši izmanto nodokļu shēmošanai, norāda uz VID neizdarību. Piekrītat?

VID ir tikai instruments, VID nav politikas veidotājs, likumdošanas ietvaru nosaka Saeima un īsteno valdība. Manuprāt, jāskatās plašāk, vērtējot, kāda vispār ir mazā biznesa regulējuma jēga. Šī jēga ir tāda, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir vēlme nodarboties ar uzņēmējdarbību un kaut neliela izpratne par sava biznesa veidošanu, ir iespēja sākt savu biznesu pēc ļoti vienkāršiem spēles noteikumiem. Ieguvēja no tā ir visa sabiedrība. Ja cilvēks X izveidojis savu nelielo biznesu, nodrošina iztiku sev un savai ģimenei, tad nesēž uz kakla valstij un sabiedrībai. Mūsu valstī diemžēl daži politiķi un pat daži uzņēmēji to nav izpratuši. Kad dzirdu apgalvojumu, ka visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to mēroga un darbības laika tirgū vajag vienādu nodokļu režīmu, tad mana atbilde ir – vai tad uzņēmumiem vajag arī vienādu pieeju kapitālam, daudz spēcīgāk regulētu algu lielumu un varbūt vispār mums daudz ko ekonomikā vajag vienādot? Respektīvi, vienādot neko nevajag! Pasaules pieredze rāda, ja kāda valsts mazajam biznesam nepiedāvā vienkāršu regulējumu, tad daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši sākt savu uzņēmējdarbību, šādu soli vispār nesper, labākā scenārija gadījumā – legāli strādā kā darba ņēmēji un saņem algu, sliktāko scenāriju gadījumā – darbojas ēnu ekonomikā vai arī ir ilgstošie bezdarbnieki, kuri jāuztur visai pārējai sabiedrībai. Savukārt, ja valsts piedāvā mazajam biznesam vienkārši izprotamu regulējumu un saprātīgu nodokļu līmeni, tad daudzi cilvēki, kuriem ir interese par uzņēmējdarbību, arī sāk savu saimniecisko darbību – pilnīgi legāli, maksājot visus obligātos nodokļu maksājumus un neprasot, lai pārējā sabiedrība viņus ilgtermiņā uzturētu. Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs, LTRK, pastāvam uz to, ka Latvijā īpašam mazā biznesa regulējumam jābūt. Pašlaik tiek domāts, ka uzņēmumiem, kuriem apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro gadā, vienkārši būs jāmaksā nodoklis – 15% no apgrozījuma. Runājot par VID, manuprāt, VID uz MU vispār nebūtu jākoncentrējas kā uz vienu no galvenajām darba prioritātēm.

Kāpēc?

Padomāsim – vai VID ir jēga tērēt valsts naudu, laiku un savus cilvēkresursus, lai skrupulozi kontrolētu niecīga mēroga saimnieciskās darbības veicējus? Ja VID iztērē 300 vai 3000 eiro, lai konstatētu, ka viens mazā biznesa pārstāvis nav samaksājis valstij trīs vai 30 eiro, turklāt varbūt nav samaksājis ne jau ļaunprātības, bet nezināšanas dēļ, tad kāda no šāda fakta konstatēšanas jēga valstij un visai sabiedrībai kopumā? Jēgpilnāk būtu, ja VID to pašu naudu, laiku un cilvēkresursus tērētu liela mēroga nodokļu noziegumu izskaušanā.

Jūsuprāt, VID būtu lietderīgāk vairāk pievērsties nevis mazā biznesa kontrolei, bet intensīvākai PVN shēmu un kontrabandas apkarošanai?

Jā, un te atkal jāpiemin Igaunija. Igaunijas ekonomikas veiksmes stāsta pamatā ir arī filozofijas maiņa valsts pārvaldē un, protams, līdz ar to arī filozofijas maiņa Igaunijas VID. Atceros, kad jautāju Igaunijas VID vadībai, kāda ir VID misija, atbilde bija: "VID misija ir palīdzēt attīstīties Igaunijā strādājošajiem uzņēmumiem." Igaunijā VID vadība saprot – jo labāk veiksies uzņēmumiem, jo būs vairāk naudas valsts budžetā, tāpēc jāstrādā tā, lai palīdzētu uzņēmumiem, nevis jākoncentrējas tikai uz nodokļu iekasēšanu. Rezultātā uzņēmējiem un VID veidojas daudz produktīvākas attiecības. 

Jāpiebilst, ka Latvijā mazā biznesa vidē iesaistīti aptuveni 90 tūkstoši cilvēku. Tā ir milzīga daļa no mūsu sabiedrības. Turklāt daļa mazo uzņēmumu laika gaitā izaugs par vērienīgiem, lieliem uzņēmumiem. Ticiet man, tā notiks! Turklāt pozitīvais aspekts saistībā ar mazā biznesa vidi ir tāds, ka tajā aktīvi tiek ģenerētas idejas un darbojas dažādu paaudžu cilvēki, pat jaunieši, kuri vēl studē. 

LTRK sadarbojas ar Ekonomikas ministriju mazo uzņēmumu regulējuma sagatavošanā?

Kopumā ar valdību mums ir ļoti konstruktīva sadarbība – gan ar pašu Ministru prezidentu, gan ar visām tām ministrijām, kam ir saistība ar tautsaimniecību. Protams, notiek diskusijas, tiek aizstāvēti atšķirīgi viedokļi, bet tas ir normāli, tā tam jābūt. Mani iepriecina tas, ka šī valdība pirms lēmumu pieņemšanas rēķina, jo nedrīkst pieņemt lēmumus, balstoties tikai uz emocionālu izteikumu un viedokļu pamata. Ir jārēķina! Un ir jāsadarbojas – valdībai, uzņēmēju organizācijām, ekspertiem. Sadarbība arī ir ļoti svarīga. Tikai tad ir iespējams loģisks, racionāls darbs, un mani priecē tas, ka tieši šāds darbs patlaban norit. Protams, uzņēmējiem ir savas, uzņēmēju intereses, bet bez uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem pārējā sabiedrība nevar veiksmīgi funkcionēt, turklāt tieši uzņēmēji vislabāk zina reālo situāciju dažādās nozarēs. Tāda prakse, ka gada beigās no valsts iestāžu darbinieku, kuriem nav izpratnes par reālo situāciju biznesā, kabinetiem tiek laukā nesti jaunumi normatīvajos dokumentos, ne pie kā laba nenoved. Tāpēc ir apsveicami, ka mēs jau tagad esam sākuši diskusijas par nodokļu likmēm 2018. gadā un turpmāk. Protams, ļoti svarīgi ir, lai mēs pēc izmaiņām nodokļu jomā varētu paziņot visiem nodokļu maksātājiem Latvijā un ārvalstu investoriem, ka nodokļu regulējums jau drīz nemainīsies, lai visiem būtu skaidri spēles noteikumi, ar kuriem jārēķinās. 

Cik būtiska problēma LTRK biedru skatījumā ir ēnu ekonomika?

Ēnu ekonomika mūsu valstī nenoliedzami ir nopietna problēma. Ja viens uzņēmums maksā visus nodokļus, otrs krāpjas un no visu nodokļu nomaksas izvairās, protams, draudi konkurencei rodas. Mēs kā LTRK vadība vēlamies, lai mūsu biedri ir godīgi nodokļu maksātāji, bet mēs neesam kontroles institūcija un biedru komercdarbības organizēšana ir viņu pašu atbildība. Ik pa laikam LTRK kļūst par vidutāju sarunās starp kādu mūsu biedru un VID attiecībā uz situācijām, kurās ir atšķirīgs traktējums par nodokļu nomaksu vai nenomaksu. LTRK pārstāvis ir arī VID konsultatīvās padomes loceklis. 

Ja runājam plašāk – par ēnu ekonomikas mazināšanu visā Latvijā, tad jāteic, ka vienkārši ar skaļu lozungu "Nē ēnu ekonomikai!" ir par maz. Jāvirzās uz nodokļu likmju samazināšanu, paralēli strādājot pie tā, lai uzņēmēji nodokļus godīgi maksā, nevis cenšas no nodokļu maksāšanas izvairīties. Tikai tā mēs nodrošināsim lielāku naudas daudzumu valsts budžetā. Tomēr jāstrādā arī pie tā, lai ikviens nodokļu maksātājs būtu motivēts visus nodokļus pilnā apjomā maksāt, un valsts sektoram jāparāda sabiedrībai, ka nodokļos samaksātā nauda tiek tērēta un investēta gudri, tālredzīgi un netiek, vienkārši sakot, palaista pa vējam. Līdz šim diemžēl nodokļos samaksāto naudu valsts sektors ne vienmēr tērējis gudri un tālredzīgi. Savukārt pasaules mēroga pētījumi rāda, ka ikviens nodokļu maksātājs – gan jebkurš iedzīvotājs, gan vērienīgi uzņēmumi – grib redzēt, ka valsts nodokļos samaksāto naudu tērē gudri un visas sabiedrības labā. Vēl, runājot par ēnu ekonomiku Latvijā, ļoti svarīgi ir pēc iespējas mazināt jebkādas nodokļu shēmošanas iespējas un veikt tam nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Spilgts piemērs te ir jau daudzkārt akcentētā reversā PVN ieviešana, kas mazina PVN karuseļshēmu iespējamību. 

Ja visus minētos pasākumus prasmīgi summēs, tad ēnu ekonomika Latvijā mazināsies. Protams, visās valstīs ir un būs negodīgi uzņēmēji, kuri allaž strādājuši un strādās pelēkajā sektorā, bet, ja ēnu ekonomika valstī ir 20% no iekšzemes kopprodukta un pat vairāk nekā 20%, tas rāda, ka valsts priekšstāvji neizprot pat elementārākās ekonomikas teorijas un vienkāršākos tautsaimniecības funkcionēšanas principus.

Jūsuprāt, FM izdosies panākt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes mazināšanu? Iepriekš šādu ideju ne vienmēr izdevās īstenot. 

Domāju, ka vērts atcerēties tā dēvētā pozitīvā naivisma principu. Proti, tas, ja kādreiz kaut kas nav izdevies, nenozīmē, ka neizdosies arī tagad. Varbūt tieši tagad izdosies. Nevar gan noliegt to, ka pret IIN likmes mazināšanu iebildumi ir pašvaldībām.

Patlaban pašvaldības cenšas piesaistīt un noturēt iedzīvotājus, lai rezultātā varētu iegūt ar IIN saistīto naudu. Manuprāt, šāda pašvaldību motivācija nav pareiza. Latvijas Banka aprēķinājusi – ieviešot jauno nodokļu politikas konceptu, Latvijas ekonomika augs straujāk nekā līdz šim un līdz ar to būs iespējams pašvaldībām kompensēt naudu, ko pašvaldības neiegūs, samazinoties IIN likmei. Taču paralēli jādomā par to, lai turpmāk pašvaldībām tiktu dota makšķere, nevis zivs, lai pašvaldības būtu motivētas savus iedzīvotājus mudināt sākt uzņēmējdarbību, lai meklētu ārvalstu investorus – pašvaldību vadītājiem jābūt pietiekamām svešvalodu zināšanām un pietiekamai ekonomiskajai pieredzei, lai sarunas ar potenciālajiem ārvalstu investoriem varētu risināt. Vēlamais scenārijs būtu tāds, ka pašvaldību pārstāvju darba rezultātā tiek atvērtas rūpnīcas, tiek veidoti uzņēmumi un pašvaldībām paliek būtiska daļa no ienākumiem, kas saistīti ar biznesa attīstību to teritorijā. 

Kādi secinājumi jums radušies LTRK rīkotajās reģionālajās Uzņēmēju dienās, vai pastāv būtiskas reģionu ekonomiskās atšķirības?

Globāli vērtējot, situācija visos reģionos ir līdzīga. Tomēr niansēs pastāv atšķirības. Piemēram, Latgalei un arī daļai Vidzemes būtisks faktors ir Eiropas Savienības ārējā robeža, it īpaši robeža ar Krieviju. Kurzemē būtisks faktors ir jūra, ostas. 

Runājot par reģionālajām izstādēm, vēl gribu piebilst, ka tās nodrošina, ka tiek slavināta tieši reģionu uzņēmējdarbība. Mēs esam pieraduši, ka parasti runā par Rīgu kā par Latvijas ekonomiskās dzīves centru un daudzu, ievērojamu uzņēmumu mājvietu, taču arī reģionos ir izcili, spilgti uzņēmējdarbības piemēri – ir panākumi eksportā, ir augsta produkcijas kvalitāte, ir uzņēmēji, kuri ļoti sarežģītos apstākļos pratuši veidot un noturēt biznesu. Tas, kas gan jāuzsver, ir secinājums, ka reģionos vajag vairāk spēcīgu uzņēmumu, tie, kas darbojas, vērtējami augstu, bet to skaitam vajadzētu būt daudz, daudz lielākam.