Rudenī miljoniem putnu šķērso Eiropu, lai dotos uz ziemošanas vietām Āfrikā, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai ietu dabā vērot putnu migrāciju un piedalīties 1. un 2. oktobrī Eiropas Putnu vērošanas dienās jeb EuroBirdswatch 2022 pasākumos visā Latvijā. Rudens migrācijas laikā ir iespēja ieraudzīt retākas putnu sugas, kas Latvijā neligzdo, bet novērojamas šeit tikai kā caurceļotājas.
Putnošana kā vaļasprieks
"Ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc cilvēki regulāri nodarbojas ar putnošanu jeb putnu vērošanu. Taču viens no galvenajiem iemesliem ir tāds, ka viņiem vienkārši patīk būt dabā un patīk atklāt ko jaunu. Viņus interesē Latvijas daba, kā arī rūp tās aizsardzība. Atrašanās dabā un putnu vērošana cilvēkus pozitīvi uzlādē. Tas arī ir lielisks veids, kā izvēdināt galvu pēc saspringtas darba dienas," saka Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs, Eiropas Putnu vērošanas dienu koordinators Andris Dekants.
Nav jābūt ornitologam, lai kļūtu par labu putnu vērotāju. Galvenais ir vēlme un zinātkāre uzzināt vairāk par putniem un to dzīvesveidu. "Ātrākais un vieglākais veids, kā kļūt par zinošu putnu vērotāju, ir iestāties Ornitoloģijas biedrībā vai kādā no tās reģionālajām apvienībām, jo mēs regulāri rīkojam dažādus pasākumus un apmācības putnu vērotājiem. Šobrīd ir iespējas arī apgūt Putnu kursu online versijā. Esot kopā ar pieredzējušu putnu ekspertu, ir iespēja ne tikai lieliski pavadīt laiku dabā, bet arī uzzināt daudz vērtīgas informācijas gan par putnu sugām, to uzvedību, gan to, kā tās var vieglāk atšķirt un pamanīt. Tā ka sākumā mentora palīdzība cilvēkam, kas nekad nav vērojis putnus, var būt ļoti noderīga. Protams, daudzi sāk vērot putnus vienatnē un, kad saprot, ka šī nodarbošanās patiešām viņiem šķiet saistoša, iesaistās arī biedrības rīkotajos pasākumos," atklāj Andris Dekants.
Svarīgi ziņot par novērojumiem
Kas nepieciešams, lai sāktu vērot putnus? "Parasti saku, ka sākumā nekas, jo viss jau mums dots: acis, ausis, bet var arī iztikt bez kādām no šīm maņām. Tas nav obligāts nosacījums. Ar laiku ir labi, ja ir iespēja iegādāties binokli. Esmu novērojis – ja cilvēkam pirmo reizi iedod binokli, viņam šķiet, ka tajā brīdī atveras jauna pasaule. Viņš nokļūst it kā citā, paralēlā realitātē, par kuru iepriekš nav bijušas nekādas nojausmas. Gribas pēc tam visu laiku ar binokli staigāt. Pēc tam, kad jau labi pārzini putnus, binokli izmanto retāk, jo jau pa gabalu pēc putna silueta, lidojuma veida vai dziesmas vari putnu sugu identificēt. Daudzi aizraujas arī ar putnu fotografēšanu. Arī tas ir veids, kā izzināt putnu pasauli. Pats vienmēr ņemu līdzi binokli un telefonu, kuru izmantoju, lai uzreiz savus novērojumus varētu reģistrēt Dabasdati.lv," skaidro Andris Dekants.
Ziņot par saviem putnu novērojumiem nav obligāts nosacījums, bet ļoti ieteicams, jo tādā veidā tiek iegūti vērtīgi dati par putnu skaitu un to stāvokli Latvijā. «Ikviens putnu vērotājs savus novērojumus ir aicināts reģistrēt portālā Dabasdati.lv, izveidojot savu dienasgrāmatu, kurā pēc tam var redzēt, kur, kad, kāda suga novērota, kādu sugu pietrūkst. Var redzēt, par kādām sugām citi putnotāji ziņo. Var rakstīt atsauksmes par saviem novērojumiem, ievietot putnu fotogrāfijas vai audio failus. Lūgt palīdzību citiem putnu vērotājiem, ja kādu no putnu sugām nespēj noteikt. Šī ir lieliska platforma, kur putnotāji var savā starpā sazināties un apmainīties ar vērtīgu informāciju. Savukārt Ornitoloģijas biedrība tādējādi arī iegūst vērtīgus datus, kas tālāk tiek izmantoti zinātnes nolūkos un dabas aizsardzības veidošanā. Šobrīd manā pārziņā ir vākt datus Eiropas komisijas ziņojumam, lai vēstītu par putnu pārmaiņām Latvijā. Esam pateicīgi par jebkuru iesniegto informāciju, jo jebkurš novērojums mums ir ārkārtīgi vērtīgs," teic Andris Dekants.
Putnu dienas oktobrī
Ja putnu vērošana šķiet saistoša, tad Eiropas Putnu dienas, kurām šogad aprit 30 gadu un kuras norisināsies 1. un 2. oktobrī, ir lieliska iespēja to izmēģināt. Pērn kopumā 28 tūkstoši dalībnieku novērojuši 7,29 miljonus putnu, no tiem Latvijā 232 dalībnieki kopumā ziņojuši par 234 350 putniem, kas pārstāv vairāk nekā 150 sugu. Latvijā skaitliski visbagātākie novērojumi bijuši žubītēm, laučiem un lauku baložiem.
"Putnu dienas organizējam pavasarī un rudenī. Rudens putnu dienas tiek sauktas par Eiropas putnu vērošanas dienām, jo visā Eiropā vienlaicīgi šajā nogalē cilvēki vēro putnus. Tā ir neaprakstāma sajūta, ka tu kopā ar visiem Eiropas putnu vērotājiem dari kaut ko vienotu. Mērķis ir saskaitīt gājputnus visas Eiropas līmenī, cik daudz katrā valstī tie tiek novēroti. Tas palīdz saprast, kur, kādas sugas tajā brīdī atrodas. Lai arī rudenī Putnu dienas ir klusākas nekā pavasarī, kad visi putni dzied, taču tieši rudenī var novērot daudz lielāku putnu skaitu, jo uz siltajām zemēm dodas arī putnu mazuļi. Putnu migrācija rudenī ir lēnāka un izstieptāka vairāku mēnešu garumā. Turpretim pavasarī putni atlido daudz sasteigtāk, jo tēviņiem jānokļūst ātrāk ligzdošanas vietās un mātītēm pēc iespējas ātrāk jāizdēj olas. Mēdz gadīties, ka rudenī Āzijas putnu sugas atlido uz Eiropu, kur viņām nebūtu bijis jālido, bet līdz ar to šajā laikā var manīt retas putnu sugas. Rudens Putnu dienas ir klusākas, bet ar savu šarmu," atklāj Andris Dekants.