Iestājoties rudenim, teju ikvienam latvietim kabatā atradīsim pa kādam kastanim. Parastā zirgkastaņa šajā laikā mums dāsni dāvā savos adatainajos apvalkos paslēpušos tumši brūnos augļus. Kastanim jau izsenis tikušas piedēvētas dziednieciskas īpašības, un ar tiem saistīti daudz un dažādi ticējumi.
Izplatīta, bet ne vietējā
Daudzu iecienīts koks, kas aug pie mums pilsētu apstādījumos un pavasarī priecē ar skaitām, baltām ziedu svecēm, ir parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum). Zirgkastaņa var izaugt līdz pat 36 metru garumam ar spēcīgi zarotu un kupolveidīgu vainagu. Latvijas iedzīvotāji zirgkastaņu nereti uzskata par vietējo sugu, jo tā jau vairākus simtus gadu ir kultivēta Latvijas teritorijā, lai gan tās īstā dzimtene ir Bulgārija un Grieķijas ziemeļi.
"Latvijas florā savvaļā nav nevienas zirgkastaņas sugas, taču tās vēsturei pie mums ir aptuveni 300 gadu. Pirmo reiz Rīgā no Holandes šo koku atveda Krievijas cars Pēteris Pirmais," pastāsta Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns. Mūsdienās zirgkastaņu jau ir tik pierasts redzēt Latvijas dabā, ka tad, kad cilvēkiem jautā, kādiem kokiem ir jābūt pie kārtīgas latviešu mājas, bieži min tieši parasto zirgkastaņu. Koku viegli pavairot ar tā augļiem – kastaņiem.
Dažviet vecos muižas parkos, kā arī publiskos apstādījumos var manīt palso jeb dzelteno zirgkastaņu (A. flava), kā arī hibrīdo zirgkastaņu (A. X hybrida), kurai ziedi variē no aprikožu toņa līdz tumši sarkanai krāsai. Citas zirgkastaņu sugas pie mums ir reti sastopamas. Kailajai zirgkastaņai (A. glabra) Latvijā ir kādas 13 atradnes, savukārt neievērotajai zirgkastaņai (A. X neglecta) ir tikai dažas piefiksētas atradnes. Neievērotās zirgkastaņas lielākais un skaistākais eksemplārs aug Rīgā, kanālmalas apstādījumos iepretī Latvijas Universitātes centrālajai ēkai. Turpretim Vērmaņdārzā aug skaista hibrīdā un tai blakus salīdzinoši jauna sārtā zirgkastaņa (A. X carnea). Šis parastās zirgkastaņas un sarkanās zirgkastaņas (A. pavia) hibrīds no parastās zirgkastaņas mantojis lielos ziedus, bet no sarkanās – ziedu krāsu. Vēl jāpiemin sīkziedu zirgkastaņa (A. parviflora), kas ir krūmveidīga un zied mēnesi vēlāk par visām pārējām sugām. Interesanti, ka šī sīkziedu jeb krūmveida zirgkastaņa izplešas ar sakņu atvasēm. Vācijā dažos parkos, kur tās stādītas, ir veselas audzes ar šīm zirgkastaņām, bet patiesībā to oriģināli ir tikai viens vai divi augi.
Pastāv vairākas versijas, kā zirgkastaņa ieguvusi savu neparasto nosaukumu. Viena no tām, ka zirdziskumu sugas nosaukumā šis koks iemantojis tā augļu ārstniecisko īpašību dēļ. Kādreiz Grieķijas apvidos, kur šī suga aug savvaļā, ar tā sēklām piebaroja zirgus, lai izārstētu tos no klepus. Zirgkastaņas augļus jeb kastaņus cilvēki nedrīkst lietot uzturā, jo tie ir indīgi, taču cita leģenda vēsta, ka Maķedonijas Aleksandra karaspēks, kad devās savos karagājienos, kā pārtiku zirgiem ņēma līdzi tieši zirgkastaņas kastaņus. No tā arī esot cēlies šī koka nosaukums.
Pavisam cita suga
Savukārt ēdamie kastaņi, kas ir iecienīts našķis ziemas periodā daudzās Dienvideiropas valstīs, pieder pilnīgi citai – dižskābaržu (Fagaceae) – dzimtai. Tos grauzdē gan uz oglēm, gan glazē ar cukura sīrupu, gan no tiem gatavo arī miltus un cep pankūkas un citus gardumus.
Par spīti salam un aukstumam, ēdamos kastaņus audzē arī Latvijā. "Izaudzēt ēdamos kastaņus pie mums ir bijuši jau daudzi mēģinājumi, taču tām parasti bijis par aukstu – kastanīši aizmetās, bet augļi nenobrieda. Nu jau vairākus gadus klimata pārmaiņu dēļ arī šai kastaņai auglīši nobriest un ir lietojami uzturā. Patlaban ir 13 vietas Latvijā, kur tiek audzēta ēdamā kastaņa," zina teikt A. Svilāns.
Negantā raibkode
Bieži vasaras otrajā pusē varam novērot, ka zirgkastaņu lapas pārklājas brūniem plankumiem un nokalst. Koki zaudē savu dekorativitāti. Pie tā vainīgs ir dažus milimetrus garš taurenītis – zirgkastaņu raibkode (Cameraria ohridella), kuras kāpuri barojas ar lapas mīkstajiem audiem.
"Raibkodes jeb mīnējošās kodes savairošanās ir konstatēta visā Eiropā. Pirmo reizi kailus kokus ar nokaltušām lapām pirms daudziem gadiem manīju Krakovā, taču joprojām notiek diskusijas par to, kādēļ šī kukaiņu suga kļuvusi tik invazīva. Iemesls īsti nav zināms, bet mums jārēķinās ar to, ka parasto zirgkastaņu jaunajos stādījumos labāk nestādīt. Sākumā bija cerība, ka mūsu putni šo kodi iznīcinās vai vismaz samazinās tās izplatību, bet redzam, ka problēma tomēr turpinās. Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pēdējos gados likti gan daudzi putnubūrīši, gan provēts neganto kaitēkli visādiem citiem veidiem apkarot, bet pirms dažām dienām, vērojot Viļņas centra apstādījumus, nācās secināt, ka nekas daudz nav līdzēts. Tāpēc apstādījumos parastās zirgkastaņas vietā ieteiktu stādīt hibrīdo, neievēroto vai sārto zirgkastaņu, kurām šī raibkode neskādē," skaidro dendrologs.
Ārstē un piesaista veiksmi
Jau no senatnes zirgkastaņas augļus mūsu senči izmantoja dažādiem nolūkiem. Kastaņiem tika piedēvētas dziednieciskas īpašības, un tos lietoja ne tikai dzīvnieku, bet arī cilvēku ārstēšanā. Zirgkastaņu preparātus joprojām plaši izmanto tautas medicīnā – no tiem gatavo dažādas ziedes un uzlējumus. Arī skaistumkopšanā zirgkastaņas sēklu ekstraktam ir daudz pielietojumu. Tas ir lielisks antioksidants, ko plaši izmanto matu kopšanas un personīgās higiēnas līdzekļos. Interesanti, ka sendienās kastaņi bija iecienīti veļas mazgāšanai, jo satur daudz saponīnu – organisku savienojumu, kas ūdenī veido putas.
Kopš seniem laikiem populāri ir ticējumi, piemēram, ja nēsā kabatā kastani, tas palīdz pret reimatismu, samazina nervu spriedzi un stresu, kā arī piesaista veiksmi, labklājību un pozitīvu enerģiju. Ticējumi vēsta, ka sievietēm kastanis jānēsā kreisajā, bet vīriešiem – labajā kabatā. Tā kā kastanim piemītot spēja neitralizēt negatīvu enerģiju, atraisīt slēptākās spējas, tas ir bijis iecienīts arī kā talismans un amulets pret ļaunu aci, kas tā nēsātāju spēj pasargāt no lāstiem. Kastaņus mēdz likt zem spilvena un gultas, lai nodrošinātu saldu un ciešāku miegu.
Kas zina, kā tur ar kastaņu maģiskajām īpašībām, bet pavirpināt plaukstās tos noteikti ir lietderīgi, jo līdzīgi kā stresu un satraukumu mazinošās bumbiņas tie palīdzēs izvingrināt pirkstus, izmasēt plaukstas, un var jau būt, ka domu novēršana no kādas kaites palīdzēs arī tās ietekmi mazināt.
Kas zina, kā tur ar kastaņu maģiskajām īpašībām, bet pavirpināt plaukstās tos noteikti ir lietderīgi, jo līdzīgi kā stresu un satraukumu mazinošās bumbiņas tie palīdzēs izvingrināt pirkstus, izmasēt plaukstas, un var jau būt, ka domu novēršana no kādas kaites palīdzēs arī tās ietekmi mazināt.