Meļņiks: Dalītā atbildība par atslēgām

Treknajos gados lielākā daļa kredītu tika ņemti, lai no spekulanta nopirktu par latu (2 sertifikātu cena 1999.gadā) kvadrātmetrā noprivatizētu dzelzbetona būrīti, kam vienīgā pievienotā vērtība ir cena, kas 20 reizes augstāka par faktisko vērtību.

Ir traki, Melniek. Izrādās, jūs esat par daudz ko atbildīgs, sākot no atbildības par uzrakstītu vārdu (morālas) un beidzot ar finansu saistībām (civiltiesiskām). Vispirms disciplinējiet pats sevi, Melniek, bet citi lai disciplinē sevi.

Amerikas nekustamā īpašuma krīzē otrais posms tieši bija tas, ka cenām samazinoties, no mājokļiem sāka atteikties tie, kuru varēja maksāt, bet redzēja, ka izdevīgāk ir atdot māju bankai un par mazāku naudu nopirkt tādu pašu. Tas radīja lavīnas efektu. ASV krīzi vajadzēja iznest bankām, bet vairākas no tām to nespēja un bankrotēja. Nolikto atslēgu principa trūkumi ir tie, ka bankas izsniedzot kredītu nedrīkst paļauties uz kredītņēmēja maksātspēju, piemēram to, ka ir jauns cilvēks ar labu izglītību, labu darbu, bet viss akcents jāliek uz īpašuma vērtību, tās iespējamajām izmaiņām, kur vēl jāņem vērā tas, ka mums nekustamā īpašuma tirgus nav sevišķi attīstīts, īpašumi nav likvīdi. Skaidrs, ka tas liks bankām noteikt lielāku pirmo iemaksu, jebkuras izmaiņas vai satricinājumi tirgū, liks veidot lielākus uzkrājumus, kas noteiks to, ka arī procentu likmes būs lielākas. Domāju, ka pietiktu, ja kredītņēmējam ļautu izvēlēties atbildības līmeni. Un, cik zinu, tad Citadele jau labu laiku piedāvā hipotekāros kredītus ar nosacījumu, ka īpašums ir vienīgā ķīla, ar iespēju to atdot bankai un kredītu dzēst, tik pieprasījums esot ļoti mazs... Vai tiešām Saeimas deputāti domā, ka piespiežot šādu shēmu ar varu, cilvēki būs laimīgāki?

ziņā pretīgas tās bankas. Nolikto atslēgu princips jau neradīs viņām zaudējumus, bet gan nedos tik lielu iecerēto peļņu, bet zaudētājos jau bankas nebūs. Pašas jeb tā tautība, kas aiz bankām stāv, apzināti uztaisīja afēru ne jau krīzi, un vēl piespieda savus pakalpiņus politķus uz valsts rēķina glābt bankas. STāstīja melus par krīzi, kas patiesībā bija finansistu no okeāna otras puses un arī makslīgās valsts starp Vidusjūru un Sarkano jūru apzinātiu veikta afēra. 'Valsts aizņe'mās naudu, ieguldīja bankās, un aizņēmumu ar procentiem atmaksā no nodokļu maksātāju naudas tiem pašiem banku sektora pārvaldītājiem. Un bankas jkaut santīmu ir atdevušas no saņemtā aizdevumā, nē. Pietiek šo te banku piekopto iedzīvotāju slaukšanu.