Profesionālajā darbībā kopā ar pieredzējušiem kolēģiem esmu piedzīvojis padsmit premjeru, daudzus desmitus ministru un viņu komandu padomnieku, daudz citādu lēmēju par medijiem un ne tikai tiem svarīgām lietām. Gana daudz pienācīgam priekšstatam. Tādi ir nākuši un gājuši. Politiskā varenība ir mirklis, un muļķis ir tas, kas padodas tās vājumam. Viss ir mainīgs, paliekoša ir tikai pieredze, un tās pozitīvais aspekts ir tāds, ka tā ļauj uz lietu kārtību skatīties dinamikā.
Un diemžēl šī dinamika šobrīd galīgi nav glaimojoša politiskajai elitei. Un diemžēl tā ir tendence. Gan attiecībā uz to, kā tā, manuprāt, saredz mediju un brīvas domas lomu un vietu demokrātiskā sabiedrībā, gan attiecībā uz politiķu un mediju savstarpējo attiecību kultūru, gan izpratni par to, kā strādā žurnālistika. Tas ir tiešām neticami laikmetā, kad tik daudz piesaucam "Eiropas vērtības". Un tieši tāpēc ir svarīgi mums visiem vienā brīdī de facto nepamosties Baltkrievijas un Krievijas lietu kārtībā, kad "patiesību" uzzinām centrālajā televīzijā.
Par ko tad ir šī nelielā filozofiskā refleksija? Vienlaikus par visu un neko. Gan par mediju un politiķu savstarpējām attiecībām, kuras pavisam nav priekšnieku un padoto formātā, gan konkrētiem profesijas "virtuves" incidentiem attiecībās ar politiķiem, gan tos pavadošajām intrigām, gan par valsts attieksmi pret mediju naudas dalīšanu, gan apmelošanu, gan par to, ka politiķi iet un nāk, bet laiki ir mainīgi. Tāpat šī refleksija ir par to, ka uzdot jautājumus, runāt un pierakstīt atbildes ir žurnālista darbs. Pat ja runātājs vēlāk sāk domāt, ka atbilde varēja būt cita, žurnālists tikai dara savu darbu, atbildi pierakstot tādu, kāda tā bija.
Kā tad mums ir gājis pēdējos pāris gados? Pirms gada Dienu kopā ar vēl 81 Eiropas Savienības mediju iekļāva Krievijas ĀM mediju melnajā sarakstā. AFP, Le Monde, Der Spiegel, Die Zeit, Frankfurter Allgemeine Zeitung, El Mundo, El Pais, kā arī La Stampa un La Repubblica ir cienījama kompānija, piekritīsiet? No Latvijas gan saraksts bija ļoti īss, un virkne Latvijas nacionālo "patiesības" kanālu Krievijas melnajā sarakstā neiekļuva.
Tāpat pērn mūsu triju izdevniecību radīto saturu vietējie Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) "eksperti" atzina par nekvalitatīvu un nederīgu izgudrotu iemeslu dēļ, pilnībā liedzot valsts atbalstu. Tā gan nedomāja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), atzīmējot 25 gadus Latvijas investīciju vides veidošanā. FICIL mūs atzina par labākajiem Latvijas medijiem biznesa, ekonomikas un politisko procesu atspoguļošanā ārvalstu investoru ieskatā. Par SIF atteikumu lēmumiem mums šobrīd ir aktīvas piecas tiesvedības, par kuru gaitu mēs informēsim detalizēti. Cilvēkiem vajag mūsu saturu, ko apliecina lasījumu skaits, bet kvalitatīvu žurnālistiku, tāpat kā autobusu pārvadājumus un medicīnas pakalpojumus, valstij nepieciešams dotēt. Jo iedzīvotāji nevar atļauties samaksāt ne reālo autobusa biļeti, ne reālo avīzes cenu. Bet SIF politiskā vadība mūs nepamana.
Tāpat mums ir aktīvas tiesvedības ar uzņēmumiem Ostas parks, Riga Port Group un uzņēmumu Velve, kuri saistīti ar Latvijas varenajiem.
Kā redzat, mūs mēģina sist gan sveši, gan šķietami savējie. Katrs savu motīvu dēļ. Vai tāpēc mēs neuzdodam jautājumus, labojam pareizi pierakstītās atbildes vai klusējam? Nē!