Viņš uzsvēra - lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi un efektīvi, kā arī būtu izdevīga patērētājiem, dzērienu ražotājiem un tirgotājiem, jāievēro virkne šādas sistēmas darbības principu.
Tostarp sistēmai ir jādarbojas pēc bezpeļņas principa un tās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi ir jāiegulda sistēmas darbībā.
"Ražotāji, tirgotāji un sabiedrība ir vienīgie, kas ir ieinteresēti, lai šī sistēma darbotos pēc iespējas lētāk. Jebkura cita trešā persona būtu ieinteresēta pelnīt, no kā mums jācenšas par visām varītēm izvairīties," pauda Liniņš.
LADS izpilddirektors teica, ka sistēmas darbības rezultātā dzērienu cenām nebūtu jāpieaug, jo šajā sistēmā savāktais iepakojums tiks realizēts tālāk un ienesīs naudas līdzekļus, kas palīdzēs turpmāk to finansēt. "Jau patlaban dzērienu cenā ir iekļauti izdevumi par iepakojumu apsaimniekošanu, un šī sadaļa nav maza. Tā atkritīs brīdī, kad iepakojumam tiks piemērota depozīta sistēma. Mūsu pamatuzdevums ir strādāt pie tā, lai depozīta sistēmas ieviešanas rezultātā izdevumi par iepakojuma apsaimniekošanu nepārsniegtu pašreizējās izmaksas un būtu pat mazāki, lai šī sistēma būtu efektīvāka," teica Liniņš.
Pēc viņa teiktā, attiecīgajai sistēmai ir jābūt izdevīgai ražotājiem no taras aprites viedokļa, proti, otrreiz lietojamajai stikla tarai no tirgotāja un patērētāja caurskatāmi un efektīvi jāatgriežas pie depozīta sistēmas operatora, lai ražotājs vienmēr varētu savlaicīgi atgūt apritē tirgū ielaisto stikla taru, uzpildīt to atkāroti un nodot patēriņam veikalā.
Viņa uzsvēra, ka depozīta sistēma ir vienīgais līdz šim pierādītais veids, kas ļaus sasniegt Eiropas Savienības (ES) Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvā noteikto, ka līdz 2025. gadam ES dalībvalstīm nepieciešams savākt un atkārtotai pārstrādei nodot 77%, bet līdz 2029. gadam - 90% vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu ar vāciņiem. Tāpat arī šī sasaukuma parlamenta darbs pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem, liecina par politisko gribu to ieviest. Tāda ir arī sabiedrības vēlme.
Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācijas valdes locekle un Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone aģentūrai LETA pauda, ka viens no depozīta sistēmas ieviešanas stimuliem ir ES noteiktās normas. "Tā ir gan ražotāju, gan valsts atbildība par to, ka mēs savu tirdzniecībā izlaisto iepakojumu esam atbildīgi savākt atpakaļ. Otrkārt, mēs tajā redzam arī mūsu pašu kā nozares ilgtspējas atbildību," sacīja Sietiņsone.
Viņa piebilda, ka Latvija depozīta sistēmas ieviešanā var ļoti daudz mācīties no piemēra Igaunijā un Lietuvā, un tādējādi Latvijā ir iespējams ieviest efektīvu, caurspīdīgu depozīta sistēmu, ar ko būt apmierinātiem pašiem, kā arī valstij un iedzīvotājiem. Piemēram, no prakses Lietuvā var aizņemt priekšzīmi, ka depozīta taras automātus īrē atšķirībā no sistēmas Igaunijā. Sietiņsone apliecināja, ka dzērienu ražotāji apņēmušies arī finansiāli atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, tostarp nodrošināt tās centralizētu darbību, nepieciešamo tehnisko un informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu, lai sistēma efektīvi darbotos.
Sietiņsone neatklāja pēdējās jaunās aplēses par šādas sistēmas ieviešanas izmaksām, norādot, ka tās vēl var mainīties.
Jau ziņots, ka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus darītāju savienība un Latvijas Alus darītāju asociācija trešdien, 24. aprīlī visas dzērienu nozares vārdā vienojās par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību depozīta sistēmas efektīvai ieviešanai Latvijā. Parakstot sadarbības memorandu, dzērienu ražotāji apņēmušies ne tikai finansiāli atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, bet nodrošināt arī tās darbību, ievērojot sistēmas darbības pamatprincipus, tostarp centralizētu darbību, bezpeļņas principu, kas paredz visus ieņēmumus reinvestēt sistēmas attīstībā.
Dzērienu cena MAZINĀSIES,
Dauņeksterminators
.