"Medus raža ir krietni lielāka nekā pērn," sacīja Šteiselis, norādot, ka vidēji šī gada laikā no vienas bišu saimes ievākti 35-40 kilogrami medus, kas ir par vidēji 15 kilogramiem vairāk nekā pērn, kad viena bišu saime saražoja vidēji 20-25 kilogramus medus.
Vaicāts par to, kas šogad ietekmējis medus ražu, biedrības padomes priekšsēdētājs skaidroja, ka galvenokārt tie bijuši laikapstākļi - ziema, kas kopumā bija siltāka par normu, labvēlīgie aprīļa laikapstākļi, kā arī mitruma pietiekamība augiem vasaras sākumā.
Vienlaikus karstās vasaras ietekmē Kurzemes dienvidos medus ienesums pārtrūka jau pašā jūlija sākumā. Liepām sekojošais viršu ienesums, kas parasti sākas no 20.jūlija un ilgst līdz 25.jūlijam šogad praktiski izpalika, jo lielais karstums un sausums neļāva viršu ziedpumpuriem atvērties. Līdzīga neveiksme tika novērota arī ar griķu ienesumam - arī šie augi šovasar praktiski nemedoja sausuma dēļ. Virši uzziedēja tikai augustā un deva bitēm galvenokārt stimulējošu ienesumu.
Komentējot medus realizāciju, Šteiselis sacīja, ka pašlaik medus realizācija uzlabojas vairumtirdzniecības segmentā, jo nedaudz pieaugušas vairumtirdzniecības cenas. "Tas gan īpaši neietekmē vietējā tirgus medus cenas," piebilda biedrības padomes priekšsēdētājs, skaidrojot, ka lielākā daļa vairumtirdzniecībā realizētā medus aiziet uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, savukārt tas medus, kas tiek iepirkts un pārfasēts tirdzniecībai veikalu tīklos Latvijā, aizņem nelielu daļu vietējā medus tirgus jeb ap 15%.
Tikmēr tiešajā tirdzniecībā medus cenas saglabājas praktiski nemainīgas - cenas cēlušās tikai par 3-5% kas ir mazāk nekā citās pārtikas preču grupās. "Daudzi medus pircēji to nemaz nemana, jo cenas neceļas visiem pārdevējiem vienlaicīgi, bet gan tikai dažiem no tiem," sacīja Šteiselis.
Vaicāts par rudens darbiem un gatavošanos ziemai, Šteiselis minēja, ka rudens darbi dravās tuvojas noslēgumam vai jau ir noslēgušies. Saimju sagatavošana ziemai tika pabeigta jau septembrī. Oktobrī turpinās tie dravas darbi, kas saistīti ar kāru šķirošanu, dezinfekciju un vaska kausēšanu. Šos darbus laika apstākļi ietekmē mazāk vai nemaz un tie notiek individuāli atbilstoši katra biškopja plāniem.
Latvijas Biškopības biedrība reģistrēta 1994.gadā, un tā pārstāv 3253 lauksaimniekus. Biedrības mērķis ir pārstāvēt biedru intereses, veicināt biškopības nozares attīstību un stabilu izaugsmi Latvijā.